Problēmas

Apmēram puse no ēkas siltuma zudumiem notiek caur ēkas fasādi - sienām un cokolu. Galvenās problēmas fasādes konstrukcijās ir:

• Plaisas. Plaisas izraisa ēkas notikusī nevienmērīga pamatu un pamatnes sēšanās.Tā kā ēka bieži vien ir plaša un gara, un kopā bloķēti vairāki dažādi stāvu apjomi sienās sajūguma vietās rodas spriegums, kas izraisa sienu plaisāšanu
• Mitrums. Mitrums sienās mēdz uzkrājas tajās vietās, kur bojāts jumta segums un vietās, kur pieslēdzas balkons. Mitrums bieži vien tiek konstatēts arī vietās pie ventilācijas šahtām centrālajā sienā, kā arī pie lietusūdens novades sistēmām
• Gruntsūdens. Ja gruntsūdens līmenis ir augsts, bieži vien rodas situācijas, kad gruntsūdeņi nonāk uz ēkas sienām, bojājot tās un veicinot ēkas pamatu sēšanos.
• Aiļu pārsedzes. Ailes bieži vien tiek veidotas no saliekamiem betona elementiem, kas pakļauti deformācijai - plaisā, drūp utt.
• Cokols. Cokols kā ēkas fasādes elements ir visvairāk pakļauts ilgstošai mitruma ietekmei, jo ir vienā līmenī ar zemes virsmu, līdz ar to tas pakļauts lietus ūdens un kūstoša sniega ūdens ietekmei - uz tā bieži vien rodas t.s. "notecējumi" jeb mitruma un sāļu izdalījumi

Ilgstošs mitrums ēkas konstrukcijas elementos izraisa konstrukcijas bojājumus, materiāla izturības pazemināšanos. Līdz ar to ēkas konstrukcija zaudē savu izturību - rodas plaisas un citi konstrukciju bojājumi. Caur šīm plaisām siltais gaiss no ēkas iekšpuses izplūst ārā, bet aukstais ienāk iekšā.

Papildus augstāk minētajām problēmām, jau sākotnēji materiāli, no kuriem ir celtas ēkas dzelzbetona paneļi, ķieģeļu mūri, koka karkasa ēkas, pamatā ir ar augstu siltuma caurlaidību. Tas nozīmē, ka ēkas sienas slikti notur siltumu ēkas iekšienē. Siltinot ēkas fasādi tiek samazināta konstrukcijas siltuma caurlaidība, rezultātā lielāks siltuma daudzums tiek noturēts ēkas iekšienē, samazinot apkurei nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu.

Risinājumi

Ēkas fasādes siltināšana ir jāveic, ja:

• Sienu siltumizolācijas materiāls ir novecojis un ir jāatjauno
• ­Ir novecojušas būvkonstrukcijas (šķirbas sienās)
• ­Sienu siltumizolācijas spēja ēkām, kas celtas līdz stājās spēkā LBN 002-01, atbilstoši Padomju laika standartiem, neatbilst pašreizējām ēkas siltumnoturības prasībām

Ēkas fasādes siltināšanu ir iespējams veikt divos veidos - siltinot no ārpuses un iekšpuses. Speciālisti atzīst, ka loģiskāk un efektīvāk (ja vien nepastāv kādi īpaši nosacījumi) ēku ir siltināt no ārpuses.

Ļoti būtiski ir atcerēties, ka, lai veiksmīgi veiktu siltināšanas darbus, ir nepieciešams pārliecināties par visu siltināšanā izmantoto materiālu saderību pēc fizikālām un ķīmiskām īpašībām, izmantojamo materiālu kvalitāti un darbu izpildes standartu ievērošanu.

Tāpat nepieciešams veikt šādus sagatavošanas darbus:

• Nepieciešams darba vietu sagatavot, piemēram, pagaidu noņemt ūdens notekas caurules, mājas numurus, izkārtnes, apgaismojuma iekārtas u.tml.
• Sienu virsmai jābūt kārtīgi mehāniski attīrītai un nogruntētai, gruntēšanas līdzeklim jāļauj kārtīgi nožūt

Siltināšana no iekšpuses būtu pieļaujama tikai šādos gadījumos:

• ­Ja ēkas fasādei ir vēsturiska nozīme (to nedrīkst pārveidot)
• ­Guļbaļķu ēkām, lai saglabātu tās unikalitāti
• ­Ja ēkas īpašnieki nespēj vienoties par kopīgu ēkas renovācijas programmu
• ­Ja fiziski nav iespējams piekļūt pie ēkas fasādes no ārpuses

Priekšrocības:

• ­Ārsienas no ēkas iekšpuses var siltināt tikai vienā telpā vai dažās (pēc vajadzības), piemēram vienā dzīvoklī neatkarīgi no pārējiem mājas iemītniekiem
• ­Siltināšanas efekts ir tūlītējs, neatkarīgs no siltināšanas darbu gaitas citām telpām
• ­Siltināšanas darbus var veikt neatkarīgi no laika apstākļiem
• ­Var saglabāt ēku unikālo ārējo vizuālo izskatu, kas īpaši svarīgi ir ēkām, kuras ir arhitektūras pieminekļi vai vēsturiskām ēkām

Trūkumi:

• ­Samazinās telpas kvadratūra (vismaz par 7 - 10cm pa visu telpas perimetru)
• ­Ārsienas paliek aukstajā zonā un ir pakļautas vides kaitīgajai ietekmei – nežūst, pakļautas pastiprinātai sala un mitruma ietekmei, kas samazina to kalpošanas ilgumu, negatīvi ietekmē ārējo apmetumu un citu apdari. Īpaši nepatīkami, ja ēkas ārsienas konstrukcijas izgatavotas no koka
• ­Izolācija nav tik efektīva, jo paliek neizolēti aukstuma tilti pārsegumu un starpsienu savienojuma vietās ar ārsienām, kas būtiski palielina ēkas ārsienu siltuma caurlaidību
• Nepieciešams ierīkot tvaika izolāciju, pretējā gadījumā pasliktināsies ēkas ārsienu tehniskais stāvoklis, mainīsies iekštelpu mikroklimats
• ­Samazinās ārsienu termiskā inerce, jo siltumietilpīgais ārsienu materiāls no telpas puses tiek nosegts ar siltumizolācijas slāni
• ­Telpās jāpārvieto visas elektrības, ūdens, apkures u.c. inženiertīklu sastāvdaļas
• ­Koka konstrukcijas obligāti jāapstrādā pret dažādiem bojājumiem un apkārtējās vides ietekmi

Veicot ārsienu siltināšanu no ēkas iekšpuses, obligāti jāierīko tvaika barjera. Tas jādara tāpēc, ka ūdens tvaikam, kas iekštelpās rodas istabas temperatūrā, ir tieksme censties izkļūt ārā un efektīvu siltumizolācijas materiālu lietošanas gadījumā tvaiks tiem viegli iziet cauri.

Veicot ārsienu siltināšanu no ēkas iekšpuses, ieteicams izmantot statņu metodi. Pēc šādas metodes siltumizolācijas plāksnes ievieto starp metāla vai koka statņiem – metāla profiliem vai koka latām – un apdarina ar ģipškartona loksnēm, koka vai plastmasas dēļiem, kokskaidu plātnēm u.tml. materiāliem. Siltināšanai no iekšpuses ieteicams izmantot mīkstās vates plāksnes.

Zem koka karkasa elementiem jāievieto hidroizolācijas materiāla strēmeles, kas nav nepieciešamas zem metāla karkasa elementiem.

Ēkas fasādes siltināšana no ārpuses ir vispopulārākais siltināšanas veids, jo ir piemērojams betona, ķieģeļu, koka kartkasa u.c. veida ēkām.

Priekšrocības:

• ­­Veidojas nepārtraukts siltumizolācijas slānis bez starpsienu, starpstāvu pārsegumu un citu konstrukciju radītajiem aukstuma tiltiem
• Masīvā siena atrodas iekšpusē – siltajā zonā – un, tā kā tai ir liela termiskā (siltuma) inerce, uzkrāto siltumu tā saglabā ilgi un telpām atdod lēnām
• Senu nesošais materiāls (ķieģeļi, gāzbetons u. c.) atrodas sienas siltajā zonā un nav pakļauts sasalšanas un atkušanas cikliem, t. i., nav svarīgi, kāda ir sienu materiāla salizturība
• Nav nepieciešams ierīkot tvaika izolāciju (siltinot telpas no iekšpuses, jāierīko tvaika izolācijas kārta, bet tam bieži nepieciešama papildu vēdināšanas ierīkošana, ko izdarīt jau esošās ēkās var būt diezgan sarežģīti)
• Netiek zaudēta dzīvojamā platība
• Visbiežāk ēkai tiek uzlabots vizuālais izskats

Trūkumi:

• ­Ārsienas no ārpuses nevar siltināt tikai vienam dzīvoklim vai atsevišķai telpai
• ­Siltināšanas darbus var veikt tikai labvēlīgos laika apstākļos

Siltinot fasādi no ārpuses iespējams izmantot apmetuma metodi un ventilējamās fasādes metodi.

Apmetuma metode

Ar apmetuma metodes risinājumu fasādi siltina, pielīmējot izolācijas materiālu un uzklājot uz tām apmetumu. Šāds siltinājums nav noturīgs un ir pakļauts mehāniskai iedarbībai, kas to var bojāt.

Uz sienas stiprina siltumizolācijas plāksnes (to dara ar vismaz 2mm biezas līmjavas palīdzību). Fasādes siltināšanā nākamā „pīrāga” daļa ir armējošais slānis, ko parasti veido ar armēšanas līmjavu, stiklašķiedras sietu un līmjavas slāni. Lai armējošajam slānim veidojas laba saķere ar nākamo slāni, to jānogruntē. Virs grunts klāj fasādes nobeiguma apdares slāni.

Siltināšanas procesā ir būtiski izvēlēties atbilstošāko siltumizolācijas biezumu, pareizi darboties ar līmjavu. Līmjavu var klāt arī nedaudz biezākā slāni par ieteicamajiem 2 mm (bet ne vairāk kā 3cm), tādējādi panākot papildus siltumizolāciju, līmjavu ieteicams uzklāt pa visu siltināmā materiāla perimetru, nevis atsevišķos punktos materiāla vidū.

Fasādi jāsiltina visā tās augstumā, vietās, kur ir lielāka saskare ar mitrumu (pie pamatiem, notekcaurulēm) jāizvēlas blīvāki siltināšanas materiāli, kas nodrošina arī mitruma aizsardzību, lai apsargātu ēkas fasādi. Starp siltumizolācijas loksnēm vajadzētu atstāt iespējami mazas spraugas (1 līdz 2 mm), lai neveidotos nepamatoti siltuma zudumi.

Ventilējamā fasāde

Ventilējamās fasādes nesošā konstrukcija ir savdabīgs pamats no sienās nostiprinātiem balsteņiem, uz kuriem tiek iekārtoti nesošie profili, tādējādi veidojot karkasa sistēmu. Tad ar stiprināšanas elementu palīdzību uz profiliem tiek montētas apdares plāksnes vai loksnes. Sienas ārēja virsma tiek aprīkota ar siltinājumu. Zemapdares sistēmas var iedalīt divās grupās - vieglo metāla paneļu nostiprināšanai un masīvo paneļu - akmens, keramgranīta - stiprināšanai.

Ventilējamai fasādei ir ļoti sarežģīta konstrukcija, kurai jāpiemīt pietiekamai nesošai spējai (tai jāspēj izturēt apdares, siltinājuma un pašas masu), jāatbilst visām prasībām (jābūt izturīgai pret koroziju, jānoslēpj sienu nelīdzenums, jāļauj ātri un viegli veikt montāžas darbus u.c.), tādēļ visi aprēķini un projektēšana tiek veikti, ievērojot ēkas augstumu, izvietojumu, būvmateriālu veidu utt.

Ar ventilējamās fasādes risinājumu, siltumizolācijas materiāls pie fasādes tiek piestiprināts ar dībeļiem un tiek izveidots siltuma izolācijas karkass, pie kura piestiprina jau rūpnieciski izgatavotas apšuvuma materiāla plāksnes.

Ventilējamās fasādes struktūru veido aizsargājošs ekrāns no kāda apdares materiāla, zemapdares (jeb nesošās) konstrukcijas un siltinājuma, kas ir ierīkots starp sienu un apdari.
Ventilējamās fasādes galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisa spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu no konstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga arī samazina siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3-4 grādiem augstāka, kā ārpus ēkas.

Ventilējamās fasādes priekšrocības:

• Rūpnieciski izgatavotu apšuvuma materiālu nav iespējams tik viegli sabojāt kā dekoratīvo apmetumu
• Ventilējamā fasādē siltuma izolācijas materiāls ir sausāks, tādēļ labāk notur siltumu
• Aizsargājošs ekrāns nodrošina ēkas estētiski pievilcīgo izskatu un pasargā sienas no nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un mehāniskās iedarbības
• Ventilējamās fasādes ir ugunsdrošas un nav pakļautas termiskai deformēšanai
• Ventilējamās fasādes fizikālās īpatnības ļauj sasniegt ievērojamu siltumefektivitāti, tādējādi nodrošinot stabilu komfortablu klimatu telpās gan ziemā, gan vasarā
• Ventilējamā fasāde nodrošina papildus skaņas izolāciju - kā liecina rādītāji, šajās konstrukcijās tā ir divas reizes lielāka, salīdzinot ar parastām fasādēm. Jāpiebilst, ka jo biezāks ir skaņu izolējošais slānis un jo lielāka ir ventilējamās fasādes sistēmas masa, jo labāki ir ēkas skaņu izolācijas raksturojumi
• Ventilējamās fasādes ilgi kalpo, neprasa remontu un īpašu apkopi, tāpat arī ekspluatācijas izdevumi nav nesamērīgi lieli. Var atzīmēt arī iespēju veikt fasādes darbus jebkurā gada laikā, montāžas darbi ir viegli un ērti, savukārt apdares materiālu daudzveidība paver plašas iespējas pārdrošo arhitektu un dizaineru ideju realizēšanai

Tomēr ventilējamais fasādei ir diezgan augsta cena. Jāpiebilst gan, ka ievērojami ilgā klapošanas laikā, tas atpelnīsies. Lai ventilējamā fasāde labi kalpotu ilgtermiņā, tas ierīkošana jāuztic profesionāļiem, kam ir specializācija šajā jomā.

Mūsdienās tiek piedāvātas vairākas alternatīvas siltumizolācijas materiālu izvēlē. Tie atšķiras ar siltuma efektivitāti un tādiem nozīmīgiem faktoriem, kā ugunsdrošība un radītais kaitējums videi visā izolācijas dzīves cikla laikā. Materiāla siltuma efektivitāte tiek izteikta kā siltumvadītspējas koeficients lamda l W/(m*K). Materiāla siltumvadītspēju raksturo tā spēja aizturēt siltumu. Jo zemākā ir materiāla lamda, jo mazāki būs siltuma zudumi – labāka siltumizolējošā spēja.

Izolācijas materiāli tiek iedalīti trijās galvenajās kategorijās:

• Neorganiskie/ minerālie – pamatā sastāv no silīcija un kalcija (stikls un akmens) un iedalās pēc šķiedrainas un porainas struktūras. Pie šķiedrainās struktūras materiāliem pieskaitāma ir akmens vate un stikla vate, pie porainās – putustikla izolācija. Darbā ar šķiedraino izolāciju jālieto aizsargapģērbs, tā kā materiāls var izraisīt ādas kairinājumu
• Sintētiski organiskie – porainas struktūras materiāli ražoti no rūpniecības izejvielām, kuru pamatā ir polimēri, piemēram, priekšputotais putu polistirols (EPS no angļu valodas - Expanded Polystyrene), ekstrudētais putu polistirols (XPS no angļu valodas - Extruded Polystyrene), u.c.
• Dabīgi organiskie – materiāli no augu valsts, kas parasti tiek apstrādāti pret puvi un parazītu invāziju

Akmens vate jeb minerālvate

Gan stikla, gan akmens vate ir tā dēvētie minerālas izcelsmes siltumizolācijas materiāli, un to siltuma un skaņas izolācijas īpašības ir ļoti līdzīgas. Akmens vati nevar saspiest, pārvadājot aizņem vairāk vietas nekā stikla vate. Ir vairāku veidu akmens vates:

• Vates loksnes - loksnes veidotas izvietojot vati kārtās vienu virs otras
• Lamella vate plāksnēs - plātnes ar vertikālu šķiedras orientējumu, apmēram 20 cm šauras klucīšu ir ieteicams izmantot lielu un pietiekami līdzenu ārējo virsmu siltumizolācijai
• Ruļļa vates
• Beramā vate

Priekšrocības:

• Labi aizpilda atstarpes starp karkasa elementiem, neatstājot spraugas (kuras var būt par iemeslu siltuma zudumiem)
• Ilgmūžīgs materiāls - laika gaitā nenoveco un nesaraujas
• Ekoloģisks materiāls
• Elpojošs materiāls
• Laba siltuma izolācija
• Noturīga pret temperatūras svārstībām un ugunsdroša
• Zema tvaika difūzijas pretestība (augsta tvaika caurlaidība)
• Montāžas procesā ar to ir viegli strādāt
• Laba skaņas izolācija

Tomēr būtisks trūkums ir augsta tvaika difūzija. Tvaika difūzija caur siltinātāju veicina tā koncentrēšanos iekšpusē. Mitram siltināmajam materiālam palielinās siltumvadīšanas koeficients, tas zaudē savas īpašības (līdzko mitruma koeficients siltināšanas konstrukcijā pārsniedz 15 procentus, tā nedarbojas). Turklāt tas notiek tieši vēsā laikā, kad tvaiki, kas plūst no iekštelpām, kondensējas siltinātājā āra vēsās temperatūras dēļ.

Stikla vate

Gan stikla, gan akmens vate ir tā dēvētie minerālas izcelsmes siltumizolācijas materiāli, un to siltuma un skaņas izolācijas īpašības ir ļoti līdzīgas. Stikla vate tika pielietota jau Padomju laikos kā siltumizolācijas materiāls. Mūsdienās ražotā stikla vate, ir uzlabota, tā vairs neduras. Stikla vatei var  4x samazināt tās izmēru saspiežot, līdz ar to 4x var ieekonomēt uz transporta izdevumiem. Ir vairāku veidu stikla vates.

• ­Mīkstās vate plāksnēs jeb loksnes - loksnes veidotas izvietojot vati kārtās vienu virs otras.
• ­Lamella vate loksnes - plātnes ar vertikālu šķiedras orientējumu, apmēram 20 cm šauras loksnes.
• ­Ruļļa vate - vēlams izmantot uz horizontālām virsmām
• ­Beramā vate

Priekšrocības:

• Ekoloģisks materiāls
• Elpojošs materiāls
• Laba siltuma izolācija
• Noturīga pret temperatūras svārstībām
• Zema tvaika difūzijas pretestība (augsta tvaika caurlaidība)
• Ugunsdrošība
• Izturīgs materiāls, kas labi slāpē skaņu
• Augsta ķīmiskā un bioloģiskā noturība

Trūkumi:

• Augsta tvaika caurlaidība. Tvaika difūzija caur siltinātāju veicina tā koncentrēšanos iekšpusē. Mitram siltināmajam materiālam palielinās siltumvadīšanas koeficients, tas zaudē savas īpašības (līdzko mitruma koeficients siltināšanas konstrukcijā pārsniedz 15 procentus, tā nedarbojas). Turklāt tas notiek tieši vēsā laikā, kad tvaiki, kas plūst no iekštelpām, kondensējas siltinātājā āra vēsās temperatūras dēļ
• Mitruma iedarbībā materiāla siltumizolācijas īpašības strauji pasliktinās
• Intensīva gaisa plūsmas iedarbība uz materiālu pasliktina materiāla siltumizolējošās īpašības
• Iespējama materiāla sēšanās, ja materiālu ar zemu blīvumu ieklāj ļoti biezā kārtā vai materiāla deformācija, kad notiek mehāniska iedarbība

Ekovate

Ekovate var būt dažādu veidu – ražotas no kokšķiedras, no makulatūras, liniem u.c. Viens no veidiem ir ekovate, ko izgatavo no celulozes šķiedras un dabīgo sāļu piejaukumiem. Ekovates siltumizolācijas īpašības nodrošina produkta izejmateriāls – dabīga koka šķiedra ar koksnes raksturīgām īpašībām – zemu siltumvadāmību, dabīgu mitruma regulāciju un spēju elpot. Ekovates sastāvā esošā boraka un borskābes īpašības neļauj ekovatei aizdegties, jo ugunsgrēka laikā no tās izdalās kristāliskais ūdens, kas slāpē liesmu un aizsargā konstrukciju no iznīcības. Ir vairāku veidu ekovates:

• Beramā vate - ekovatē, kuru var iestrādāt tikai sākot ar 8 cm diametra lielu caurumu
• Granulu vate - cita veida iestrādes mehānisms, kas ļauj nosiltināt pat pa nelielu caurumiņu, tādejādi nesabojājot fasādi, piemēram, ķieģeļu sienu starpslānim
• Linvate – samērā maz zināma, taču arī pie ekovatēm pieskaitāma ir linvate, kas tiek izgatavota no apstrādātas linšķiedras. Tas arī ir dabiskas izcelsmes, elpojošs materiāls. No ekoloģijas viedokļa- nevainojams materiāls. Linvati var lietot ēku sienu un pārsegumu siltināšanai

Priekšrocības:

• To var iestrādāt arī grūti pieejamās vietās – režģotās konstrukcijās, ap caurejošām caurulēm un vadiem
• Tā ir ūdens tvaiku caurlaidīga - nav nepieciešama papildus tvaika izolācija
• B klase ugunsdrošības pakāpe
• Tajā nedzīvo grauzēji
• Koka konstrukcijas, kas atrodas saskarē ar ekovati, tiek pasargātas no trupēšanas, pūšanas un kaitīgām sēnītēm, atvieglojot un paildzinot ēku ekspluatāciju
• Dabiskums - tā sastāv no kokšķiedras un 85- 92% tās sastāvā ir gaiss
• Neveidojas materiāla zudumi, atgriezumi
• Nav izdevumu par materiāla izkraušanu
• Samitrinot ekovati ar ūdeni, tā pilda līmes funkciju - cieši pielīp sienu konstrukcijām, veidojot bezšuvju izolācijas materiālu
• Laba skaņas izolācija

Trūkumi:

• Ekovati var iegādāties tikai beramā veidā
• Papildus izmaksas rada nepieciešamība izveido konstrukciju, kur vati iepūst
• Iepūšot vati bēniņu pārsegumā, bēniņi nav izmantojami
• Ekovati sarežģīti ir izmantot rekonstrukcijām, parasti izmanto jaunbūvēm gan iekštelpu, gan ārsienu siltināšanai. Šis materiāls īpaši piemērots koka konstrukcijām (koka karkasa ēkām, guļbūvēm), radot koksnes antiseptisko aizsardzību

Granulu putupolistirols jeb EPS

EPS loksnes tiek veidotas no 2% polistirola un 98% ir dobumi un poras, kas pildīti ar gāzi, kas, kā zināms, ir viens no vissliktākajiem siltumvadītājiem. Tas ir baltā krāsā un kuram raksturīgs tas, ka poru savienojuma vietās sakrājas ūdens, kas migrē pa materiālu. Ja pielieto šādu materiālu, obligāts ir ūdens necaurlaidīgs apmetums.

EPS nedrīkst lietot koka konstrukcijas siltināšana no ārpuses ar putu polistirola siltumizolācijas materiālu, kas slikti vada gaisu un ūdens tvaikus, Latvijas klimatiskajos apstākļos tā ir rupja kļūda. Šāda izolējoša putupolistirola čaula (kaut arī tikai 30 mm bieza) ap koka konstrukciju, sekmē mitruma uzkrāšanos koksnē un ar to saistītās problēmas (bioloģiska rakstura sēnīšu slimības sienu materiālā, alerģisku sindromu izpausmes iemītniekiem, nepieciešamību pēc spēcīgas ventilācijas telpās utt.).

Priekšrocības:

• Zema siltumvadītspēja. Putupolistirola plākšņu siltuma vadītspēja parasti svārstās no 0,032 līdz 0,043 W/mK. Tā ir ievērojami zemāka nekā kokam, keramzītam, ķieģelim, kā arī citiem bieži izmantotiem būvmateriāliem. Tieši zemā siltuma vadītspēja nodrošina augstu šī materiāla energoefektivitātes līmeni.
• Praktiski neuzsūc mitrumu un nepūst, esot pat ilgstošā kontaktā ar ūdeni - šo materiālu vienlīdz droši var lietot gan telpās, gan āra apstākļos
• Izturīgs materiāls, kas nedeformējas un nezaudē savas īpašības pat pie būtiskām temperatūras svārstībām.
• Ekoloģiski tīrs materiāls
• Tas satur speciālas piedevas — antipirēnus, kas likvidē pašaizdegšanās iespējas. Materiāls deg tikai esot kontaktā ar atklātu uguni. Ja nu ugunsnelaime izcēlusies, tad no putu polistirola neizdalās indīgas vielas, bet ogļskābā gāze un ūdens. Tikko kontakts ar atklāto liesmu ir zudis, polistirols pārstāj degt
• Noturīgs pret ķīmisko vielu iedarbību
• Tas ir lēts ražošanā un tādēļ pietiekami ekonomisks apmēram 3,5—4 reizes lētāks nekā akmens vai stikla vate.
• Viegls un izturīgs izolācijas materiāls, kuru ir vienkārši montēt un apstrādāt

Trūkumi:

• Nav ilgmūžīgs materiāls, ar laiku putupolistirols sairst. Ražotāji materiālam dod kalpošanas ilgumu aptuveni 25—30 gadi, bet eksperti dod 15 gadu reālu kalpošanas laiku. Putupolistirola sadalīšanos (sagraušanu) varētu paātrināt augstas temperatūras (virs 30 °C) un zemas (zem –10 °C).
• Augsta ūdens uzsūkšanās spēja. Līdz ar to, izmantojot putu polistirolu, ir nepieciešama papildus hidroizolācija.
• Materiālu nedrīkst ilgi glabāt atklātā teritorijā, jo atklātu saules staru iedarbībā sākas sairšanas process, kā arī nedrīkst uzglabāt telpās, kurās var uzkrāties degoši un ātri uzliesmojoši tvaiki
• Vāja skaņas izolācija
• Putupolistirola materiāls ir ugunsnedrošs, tas temperatūras ietekmē ķīmiski sadalās. Putu materiāla uzliesmošanas punkts ir 354 ºC. Pakļauts uguns iedarbībai, siltumizolācijas materiāls sadalās un izplata blīvus, smacīgus dūmus. Ūdens ar ko ir dzēsts degošs putupolistirols, ir toksisks. Ugunsdzēsēji neiesaka izmantot putu polistirolu sabiedriskajām ēkām, jo tas tiek uzskatīts par ātri uzliesmojošu materiālu
• ­Putupolistirolu ir jāizsargā no spēcīgiem oksidantiem (aldehīdiem, ēteriem, amīniem, šķidra veida degvielām un organiskiem šķīdinātājiem). Kaitīgo vielu izdalīšanās pie uguns iedarbības ir atkarīgas no temperatūras, gaisa pieplūdes un citu materiālu klātbūtnes. Tieši tāpēc telpā, kur atrodas cilvēki, jebkurai putupolistirola materiālu virsmai jābūt nosegtai ar vismaz 1,5 cm biezu aizsargmateriālu kārtu (javas, lamināti, ģipškartona plātnes utt.)

Ekstrudētais putupolistirols (XPS, XEPS)

Ekstrūzijas jeb ekstrudētā putupolistirola loknes, ko apzīmē ar XEPS vai XPS – ir tas pats ķīmiskais produkts, kas granulu putupolistirols, tikai to ražo pēc citas tehnoloģijas – ekstrudējot. Tas ir cietāks ar lielāku slodzes izturību. Šim putupolistirolam ir vienkāršāka un daudz viendabīgāka struktūra, tajā ir mazāku izmēru poras. Ekstrūzijas putupolistirolu dažādas firmas iekrāso dažādās krāsās. Ekstrudētajam putupolistirolam ir labi fizikāli mehāniskie rādītāji. Augstās mitrumizturības šis materiāls ir īpaši piemērots cokola siltināšanai.

Priekšrocības un trūkumi:

Šim materiālam ­ piemīt tās pašas priekšrocības, kas EPS materiālam, bet papildus daudz labākas stiprības, ūdensizturības un ūdensnecaurlaidības īpašības salīdzinot ar EPS materiālu, kas nozīmē, ka šis materiāls ir ilgmūžīgāks salīdzinot ar EPS. Tomēr tas ir dārgāks par EPS, tāpēc to pielieto palielinātas slodzes vai mitruma apstākļos.

Granulētais putupolistirols jeb Rigiperle

Rigiperle ir siltumizolācijas materiāls, ko mehāniski iestrādā vecu ēku sienās. Tas paredzēts vienīgi ārsienu siltināšanai. To lieto fasādēs, kurās ir dubulta mūra ēkas dobumi starp mūriem, aizpildot gaisa spraugas. Ēkas fasādes spraugās, ir iespējams iepūst graudiņus caur nelieliem caurumiem. Ievadot videokameru tiek sekots līdzi, lai pilnībā aizpildītu visas vietas.

Priekšrocības:

• Iespējams veikt siltināšanu caur nelieliem caurumiņiem, neskarot fasādi, tādejādi ieekonomējot uz fasādes apdares darbiem

Trūkumi:

• Ļoti dārgs materiāls
• Pēc siltināšanas nav iespējams šajās sienās veikt jebkādus urbumus, lai piestiprinātu, piemēram, kādu stendu utt., jo šajā gadījumā graudi var izbirt ārā

Putu puliuritāns jeb putas

Putu puliuritānu lieto, lai aizpildītu šķirbas. Ir dažādu veidu putas, kas atšķiras ar izplešanās lielumu un atšķirīgām siltumizolācijas īpašībām. To pielieto plaisu un šuvju aizpildīšanai, kā arī dažreiz kā plākšņu materiālu, kurš segts ar alumīnija foliju un pielietojams pašnesošās konstrukcijās. Šādas ar foliju segtas plātnes pielieto jumta segumā kā siltinātāja materiālu.

Priekšrocības:

• Lēta un ātra montāža
• Bezatlikumu logu montāža, kas papildus kalpo kā loga aiļu siltumizolācijai

Trūkumi:

• ­Uzsūc ūdens tvaikus putas kļūst brūnas, sabirst un pārtrauc pildīt siltumizolācijas funkciju
• ­Nepieciešami papildmateriāli šuvju hermetizēšanai - tvaika izolācijas un hidroizolācija izveidošana
• ­Nedrīkst atrasties UV staru ietekmē, jo tad materiāls zaudē savas īpašības un sairst

Fibrolīts

Aprēķini rāda, ka tīra fibrolīta izmantošana tipveida dzīvojamo ēku siltināšanai nav lietderīga. Lai nodrošinātu nepieciešamo ēkas sienu siltumpretestību, fibrolīta plākšņu biezumam jābūt no 270-280 mm. Šādu plākšņu izgatavošana un pielietošana ir praktiski neiespējama. Mērķtiecīgi ir pielietot fibrolīta plāksnes konstruktīvā salikumā ar minerālo vati, kur fibrolīts galvenokārt kalpo kā norobežojoša (vēja plāksne) un apmetumu nesoša konstrukcija, protams, daļēji arī izpildot siltumizolācijas funkcijas. Šāda funkcionāla fibrolīta pielietošana izplatīta Rietumeiropas valstīs, kur pielieto 25 un 50 mm biezu fibrolītu.

Priekšrocības:

• Viegli izlīdzināt nelīdzenās virsmas un ātri var vienlaidus noklāt lielus laukumus,
• Fibrolīta slānis nodrošina augstu stiprību pret triecieniem
• Nosiltināto sienu uz kādu laiku var atstāt bez apdares slāņa
• B ugunsdrošības klase
• Ilgs kalpošanas laiks, nebojā grauzēji un termīti, nepūst
• Izturīgs pret saules UV starojumu

Trūkumi:

• Nav estētiski pievilcīgs materiāls
• Apmetot fibrolītu pēc laika vibrāciju dēļ i iespējams redzēt lokšņu salaiduma vietas jeb šuves
• Nepietiekoša siltumpretestība

Šķidrais keramiskais siltumizolējošais segums

Šķidrais keramiskais siltumizolējošais segums ir viens no būvniecības tirgus jaunumiem. Tas ir suspendēts materiāls uz ūdens bāzes, kas sastāv no sintētiskā kaučuka, akrila polimēra, keramikas un silikona lodītēm, cinka, kalcija un titāna oksīda. Līdz ar to materiāls ir viegls, lokans, stiepjas ar labām adhēzijas spējām. Šķidrais keramiskais siltumizolējošais materiāls ir plastisks šķīdums baltā krāsā, kas pēc sacietēšanas pārvēršas ūdens necaurlaidīgā segumā. Tas aizsargā esošās ēkas vai jaunbūves no sala un karstuma. Kaut arī slānis ir plāns, tas pasargā sienas no aukstuma ne sliktāk kā tradicionālie materiāli.

Šis materiāls paredzēts siltumizolācijas izveidei uz jebkura veida formas virsmas un grūti pieejamās vietās. To var izmantot ārējo un iekšējo sienu, griestu, jumtu, cauruļvadu, tvaika katlu, auto iekšējo virsmu, saldētājkameru u.c. siltumizolācijai, aukstuma un siltuma atstarošanai.

Materiāls ir paredzēts ­siltumizolācijas izveidei uz jebkura veida formas virsmas un grūti pieejamās vietās. Tomēr tas ir pavisam jauns materiāls un vēl sevi nav pierādījis tirgū, kā arī nav ieguvis nepieciešamos kvalitātes standartus apliecinošus sertifikātus.

Grafīta putuplasts

Kā zināms viens no lielākajiem trūkumiem putuplastam kā ēku siltumizolācijas materiālam ir tā zemais ugunsdrošības līmenis, pielietojot putuplastu ēkā jāierīko ugunsdrošības joslas kā arī logu ailes jāapdarina ar minerālvates joslām.
Lai uzlabotu putuplasta ugunsdrošības īpašības, ir izveidots salīdzinoši jauns materiāls – putuplasts ar grafītu. Šis materiāls ir līdzvērtīgs parastajam putuplastam gan pēc siltumizolācijas īpašībām, gan pēc ieklāšanas tehnikas. Tomēr šim materiālam ir būtiski uzlabotas ugunsdrošības īpašības, jo tā sastāvā ir grafīts. Grafītu vislabāk pazīstam kā parasto zīmuli. Grafīts ir minerāls, kas sastāv tikai no viena elementa – oglekļa. Grafītam piemīt unikālā īpašība - izturība pret augstu temperatūru, tieši tādēļ putuplasts ar grafītu ir ugunsdrošāks. Tomēr jāpiemin, ka šāds putuplasts ir arī ievērojami dārgāks.

Nedaudz lētāks risinājums ir putuplasts, kas daļēji caurausts ar grafītu saturošiem "burbuļiem", arī šis ir ugunsdrošāks risinājums par parasto putuplastu.

Koksnes plātnes

Koka šķiedru izolācija ir pieejama beramā konsistencē, cietās un elastīgās plātnēs. Ar koka šķiedru plātnēm var veikt siltumizolācijas un arī skaņas izolācijas darbus.

Tās var izmantot gan kā iekšēju izolācijas materiālu, gan kā ārēju izolācijas materiālu. Koksnes plātņu izgatavošanā izmanto koksnes atgriezumus, ko ar speciālām iekārtām sagriež šķeldās, pēc tam - noteikta izmēra skaidās. Skaidas sajauc ar saistvielu - speciāliem sintētiskajiem sveķiem, bitumenu vai lateksu - un šo masu presē augstā temperatūrā. Kokskaidu plātņu virsma var būt slīpēta vai neslīpēta, paklāta ar laku vai polimērplēvju pārklājumu. Šis process var notikt divos veidos – līdzīgi kā celulozi mitrā procesā šķiedras tiek mīkstinātas un paaugstinātās temperatūrās spiediena ietekmē izveido cietās plātnes, pievienojot klāt lateksu vai bitumenu, lai palielinātu mitruma izturību. Savukārt sausā procesā tiek ražotas elastīgās plātnes, pievienojot dažādas speciālas vielas, lai panāktu lokanību, šajā procesā plātnes var izveidot nepieciešamajā biezumā.

Koka šķiedru plātnes ir vairāk pakļautas plaisāšanai, līdz ar to izmantojot korķa plātnes ir jāpiemēro elastīgāki apmetuma materiāli.

Korķa plātnes

Korķa izolējošie materiāli ir ļoti ērti apdares darbu processā, kā arī tie ir ļoti izturīgi. Korķa siltinājuma plātnēm ir laba izturība pret mitrumu, kā arī korķis kā materiāls nav ugunsnedrošs, ja to apstrādā ar ugunsizturību veicinošiem materiāliem, tas ierindojas grūti degošo materiālu klasē. Korķis ir viegls, līdz ar to nerada lieku slodzi uz konstrukcijām, izturīgs pret deformācijām. Bez teicamajām siltumizolējošām īpašībām (Siltumvadības koeficients γ nav lielāks par 0. 4 W/m*K) korķa plātnēm piemīt arī lieliskas skaņizolējošās un pretvibrācijas īpašības, tādēļ to ar labiem panākumiem izmanto ne tikai ārsienās, bet arī starpsienās vai pārsegumos.

Korķa pītenis ir dabīgs materiāls, kas izgatavots no korķozola mizas. Pie negatīvajām īpašībām jāmin materiāla salīdzinoši augstā cena. Tāpat jāņem vērā, ka korķa plātnes ir vairāk pakļautas plaisāšanai nekā, piemēram, akmensvates plātnes, līdz ar to izmantojot korķa plātnes ir jādomā par elastīgāku apmetuma un retāku armējuma sieta izvēli.

Vakuumizolācija

Viens no efektīvākajiem siltumizolācijas materiāliem ir vakuumizolācija. Tā siltumvadītspēja γ ir tikai 0.004 W/m*K (aprēķinos izmanto pielaidi un rēķina ar 0.008 W/m*K). Vakuumizolācija sastāv no silikāta, kam no abām pusēm ir audumam līdzīgs pārklājums un folijas apvalks. Plātnes tiek pamīšus sakārtotas uz virsmas, lai samazinātu termiskos tiltus un ar vakuumu izsūknēts gaiss no porainā materiāla. Materiālam ir lieliski siltumvadītpējas rādītāji – 1cm biezs pārklājums nodrošina līdzvērtīgu siltumpretestību kā 10cm putuplasta plāksne.

Neskatoties uz to, ka materiālam ir lieliski siltumvadītspējas rādītāji, tam ir arī būtiski trūkumi – materiāls ir ļoti jūtīgs pret mehānisko iedarbību. Šim materiālam tas ir ļoti būtiski, jo izolācija tiek nodrošināta tikai gadījumā, ja konstrukcija ir bez bojājumiem – vakuums neļauj noplūst siltumam. Līdz ar to šobrīd šis materiāls tiek izmantots tikai specifiskiem darbiem, izmantošanai iekštelpu vai ārsienu siltināšanai šis materiāls pagaidām ir ļoti trausls un ir jāatrisina izturības problēma.

Saules gaismas caurlaidīgās siltumizolācijas plātnes

Tā kā katrā ēkā zināmu daļu siltuma ēka iegūst no saules stariem (pasīvā saules enerģijas izmantošana), šo siltumu ir iespējams izmantot – saules siltums caur transparentajām konstrukcijām nonāk ēkā, atstarojas un konstrukcijām un absorbējas. Tomēr parasti liela daļa šī siltuma tiek aizturēta ēkas norobežojošās konstrukcijās un līdz iekštelpām nonāk tikai niecīga daļa no reāli saņemtā siltuma – ēkas sienas ne tikai aptur siltuma aizplūšanu no iekštelpām uz āru, bet arī aptur siltuma ienākšanu telpā.

Izmantojot speciālu saules caurlaidīgo siltumizolāciju ir iespējams saules enerģiju ēkas apkurei. Šo īpatnēju siltumizolācijas materiālu sauc arī par "Polārlāča kažoku", jo tas darbojas līdzīgi. Siltumizolācija sastāv no daudzām polietilēna caurulītēm (lāča kažoks), kas pārklātas ar plastmasas lodītēm, tas nodrošina to, ka siltums cauri šīm caurulītēm tiek izlaists cauri, savukārt siltumizolācijas plātnes pamatā ir melna virsma, kas absorbē siltumu līdzīgi kā melna muca un uzsilda ēku (lāča tumšā āda). Tādā veidā ēka izmanto ļoti lielu daļu no siltuma, ko saņem no saules izmanto ēkas apsildei.

Šī materiāla viens no trūkumiem ir tas, ka šis process notiek arī vasarā, kad ēkas apsildīšana nenotiek, līdz ar to rodas nevajadzīgs siltums, kas no ēkas ir jānovada. Tāpat šobrīd materiāls ir diezgan trausls un dārgs, tā izmaksas kopā ar uzstādīšanu ir aptuveni 140 Ls/m².

Kas ir labāks siltumizolācijas materiāls - minerālvate vai putuplasts?

Šis ir aktīvu diskusiju jautājums jau ilgu laiku, tomēr īsti skaidru un pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu neviens nevar sniegt. Iespējam tas tāpēc, ka katram materiālam ir savas priekšrocības un savi trūkumi un viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. No siltumvadītspējas abi materiāli ir praktiski vienlīdzīgi. Lai izvēlētos siltināšanas materiālu jāizvērtē vairāki jautājumi:

• Kāds ir ēkas tips un pielietojums?
• Kāds ir ēkas augstums?
• Kāda ir ēkas sienu kvalitāte?

Sabiedrībā ilgstoši valdījis priekšstats par to, ka putu poliestirols jeb plašāk pazīstams kā putuplasts, ir ļoti ugunsnedrošs un degot izdala indīgus izgarojumus. Neskatoties uz to, ka mūsdienās putuplasts vairs nesatur kaitīgas vielas, no ugunsdrošības viedokļa tas tiešām ir nedrošāks par minerālvati. Tomēr jāpiemin, ka šobrīd tirgū pieejamas putuplasts, kura sastāvā ir arī granīts, kas būtiski samazina putuplasta degšanu.

Lielākais risks, kas var rasties izceļoties ugunsgrēkam pie ēkas fasādes, ir liesmu izplatīšanās iekštelpās - degot logu ailēm, liesmas var viegli iekļūt iekštelpās. Lai novērstu šādu risku, logu ailes jāsiltina ar augstākas klases siltumizolāciju – minerālvati. Tāpat jāievēro, ka siltinot ēku ar putuplastu, saskaņā ar būvnormatīviem ir jāierīko ugunsdrošas joslas. Jāpiemin, ka putuplasta lietošana nav piemērojama augstceltnēm un nav ieteicama sabiedriskā sektora ēkām.

Cits diezgan izplatīts viedoklis ir, ka minerālvate ir "elpojošs" materiāls un siltinot ēku ar to nav nepieciešama papildus ventilācija, bet putuplasts ir "neelpojošs", tāpēc nepieciešams ieguldīt papildus līdzekļus ventilācijas ierīkošanai vai sakārtošanai. Šis apgalvojums ir tikai daļēji patiess, minerālvate tiešām izlaiž vairāk mitruma nekā putuplasts. Tomēr neviens no šiem materiāliem nenodrošina pietiekamu mitruma caurlaidību, lai nodrošinātu ēkai nepieciešamo gaisa apmaiņu caur ēkas norobežojošām konstrukcijām. Tādēļ faktiski jāņem vērā, ka siltinot ēku ar jebkuru no siltināšanas materiāliem, ir jādomā arī par ventilācijas nepieciešamību.

Putuplasta izmantošana ir ierobežota, ja siltināmā virsma ir ļoti nelīdzena. Tādā gadījumā siena ir vai nu jāizlīdzina vai arī jāpiemēro elastīgāks materiāls, piemēram, minerālvate. Tomēr salīdzinājumā ar minerālvati putuplastam ir viena ļoti būtiska priekšrocība – tas ir ievērojami lētāks nekā minerālvate, tādēļ tā izmantošana kā siltināšanas risinājums bieži vien šķiet daudz pievilcīgāka.

Latvijā ir sekojoši normatīvi, standarti un kritēriji, kas nosaka logu kvalitātes prasības:

• ­LBN 002-01 (Uw/ 1,8 – 2,9(W/m²K)), 2003g
• ­EM rekomendācija (Uw/ 1,43(W/m²K)), 2009g
• ­LVS EN 14351-1"Logu veiktspējas raksturlielumi", 2008g
• ­Siltumcaurlaidības koeficients atbilstoši LVS EN ISO 10077-1

Tas, kāda materiāla – koka, plastmasas, alumīnija vai kombinētos – logus izvēlēties, katram jāizvērtē pašam. Neviens no minēto veidu logiem nav unikāls, un neviens nav ļoti slikts. Katram ir savas priekšrocības un trūkumi, taču jāskatās, lai izvēlētie logi saskanētu gan ar pasūtītāja prasībām, gan apkārtējās ainavas kontekstā.

Priekšrocības:

Koka profils

Atšķirībā no tradicionālā koka loga ar dubultiem rāmjiem, modernam koka pakešu logam ir vērtnes ar vienu rāmi un stikla paketi. Koka logi, kas ir dzīvs, elpojošs, videi draudzīgs materiāls labi iederas gan guļbūvēm, gan mūra ēkām.

Priekšrocības:

• ­Koka rāmis ir labāks, jo koks pats par sevi ir labs siltumizolācijas materiāls
• ­Ilgmūžīgāki salīdzinot ar PVC logiem
• ­Koka logi ir estētiskāki
• ­Videi draudzīgs, dabīgs materiāls
• ­Kokam ir patīkama virsmas temperatūra;
• ­Koku krāsojot, logam var piešķirt jebkuru krāsu un toni.
• ­Degšanas gadījumā neizdalās indīgi dūmi

Trūkumi:

• ­Koks ir pakļauts apkārtējās vides iedarbībai (mitrumam, temperatūru svārstībām, putekļiem), kā rezultātā tie tiek pakļauti trupei un briešanai. Taču koka logu ekspluatācijas mūžu pagarina, piesūcinot tos ar antiseptiskām vielām, krāsojot, rūpīgi hermetizējot visus savienojuma mezglus un ierīkojot ūdens notekas
• ­Koksnei var būt/ rasties plaisas
• ­Nav ugunsdrošs materiāls, ja netiek papildus apstrādāts
• ­Dārgāki nekā PVC logi

PVC profils

Loga profils ir veidots no PVC, viens no izplatītākajiem pakešu logu veidiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Priekšrocības:

• ­Augstas siltumtehniskās un trokšņu aizsardzības īpašības
• ­Izturīgāki pret laika apstākļiem - tie netrup un nenoslāņojas, neizsēžas un nemaina krāsu
• ­Ērtāki ekspluatācijas laikā, tos nav īpaši jākopj
• ­Hermētiski nav papildus jāblīvē
• ­Lēti ekspluatācijā, jo tos nevajag krāsot
• ­Zemāka cena, salīdzinot ar alumīnija un koka logiem

Trūkumi:

• ­Sintētisks materiāls
• ­Atmosfēras ietekmē profili maina krāsas toni - ar laiku dzeltē
• ­Nomainot vecos logus uz jauniem, būtu vēlams pasūtīt loga komplektācijā ar ventilācijas sistēmu vai mikro vēdināšanas pozīciju

Alumīnija profils

Loga profils veidots no alumīnija profiliem. Alumīnijs ir viegls, mehāniski izturīgs un noturīgs pret koroziju, ekoloģiski nekaitīgs un ārējās vides iespaidā neizdala cilvēkam kaitīgas vielas.

Priekšrocības:

• ­Vairāk noturīgi pret nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi nekā, piemēram, plastikāta vai koka logi
• ­Siltināts alumīnija logs termoizolācijas ziņā neatpaliek un pat pārsniedz no plastikāta vai koka izgatavotos logus
• ­Augsti alumīnija logu stiprības raksturojumi, dot iespēju ievērojami palielināt logailes platību, kas savukārt, nodrošina papildus gaismas un siltuma avotu. Piemēroti arī lieliem logiem, vitrāžām, balkonu stiklošanai
• ­Ugunsdroši
• ­Ilgs kalpošanas laiks

Trūkumi:

• ­Dārgāki salīdzinot ar PVC vai koka logiem
• ­Augsta siltumvadāmība jeb zema termiskā pretestība, ja logs ir veidots bez papildus siltumizolācijas
• ­Nonākot kontaktā ar citiem materiāliem, var korodēt
• ­Nevar atjaunot krāsojumu

Kombinētie logi

Ja grūti ir izvēlēties vienu no trim variantiem (koka, PVC vai alumīnija profila logus), tad kā vidusceļš varētu būt kombinētie logi (ražotāji piedāvā gan koka/alumīnija, gan plastmasas/alumīnija logus). Šādā veidā ražotāji ir centušies apvienot divu materiālu pozitīvākās īpašības. Piemēram koka/alumīnija logiem no iekšpuses rāmis ir koka, bet no ārpuses logu aizsargā alumīnijs, nodrošinot logam lielāku izturību. Cenu ziņā pieejamāki ir plastmasas/ alumīnija logi.

Trīs stiklu pakešu logi

Priekšrocības:

Trūkumi:

Divu stiklu logi

­Divu stiklu logam stikls ar rāmi veido "termosu" – ar divkāršu stiklojumu. ­Visefektīvākie divstikla logi pieļauj apmēram 80 % saules staru caurlaidību un U vērtību ap 0,38 W/m²K. ­Salīdzinājumā ar vienstikla logiem, divstikla logiem U vērtība ir par apmēram 55 % zemāka, tie samazina siltuma zudumus par gandrīz 50 %, kā arī samazina gaisa noplūdi un mitruma kondensēšanos un sarmas veidošanos.

Selektīvs loga stikls

Stikls ar selektīvo klājumu ir uzlabotas kvalitātes stikls, kad stikla virsmu (no iekšpuses) pārklāj ar ļoti plānu metālisku kārtiņu. Tās uzdevums ir atstarot siltumu atpakaļ mājoklī. Taču šis pārklājums nav šķērslis ultravioletajam starojumam, kurš laiž cauri gaismu, bet nelaiž infrasarkano starojumu, kas izstaro karstumu.
Priekšrocības:

Trūkumi:

Pasīvā loga konstrukcija

Minimālās siltumtehniskās prasības pasīvajam logam ir
Uw = 0,85 W/m²K, bet Latvijas ziemeļu daļā konstrukcijai vēlams sasniegt Uw= 0,75 W/m²K. Šādu rādītāju var panākt, iebūvējot logā divkameru stikla paketi ar siltinātajām stikla starplikām, kas ļauj izvairīties no aukstumtiltiem stikla un starplikas profila saskares vietās. Paketes siltuma vērtībai jābūt robežās no Ug = 0,5 - 0,6 W/m²K. Tāpat nepieciešams uzlabot kārbas un vērtnes konstrukcijas energoefektivitāti līdz rādītājam aptuveni 0,88 W/m²K. Lai panāktu nepieciešamo blīvēšanos, vērtne jāaprīko ar dubultu blīvgumiju sistēmu.

Kosavilkums

Speciālistu pieredze liecina, ka daudzdzīvokļu namos un sabiedriskajos objektos visbiežāk izraugās plastmasas logus – galvenokārt zemās cenas un ērtās kopšanas dēļ. Privātmāju saimnieki izvēlas koka logus, jo novērtē to dabīgumu. Arvien vairāk tiek domāts arī par kādu no kombinētajiem risinājumiem. Alumīnija logi joprojām ir vairāk fasāžu un rūpniecisku objektu risinājums, kur ir augstas izturības un kalpošanas ilguma prasības, kaut gan tiek izmantoti arī privātos objektos.

Energoefektīvu logu montāžas nosacījumi

Vispārēja uzstādāmā loga kvalitāte ir atkarīga ne tikai no profila īpašībām, bet arī no montāžas kvalitātes, ieskaitot aiļu apdari. Nav nozīmes novērtēt profilu, no kura ir izgatavots logs, ja montāžu veic nekvalificēti darbinieki.

Loga uzstādīšanas cenu veido:

• Logu (konstrukciju) veids, formas sarežģītība, profila kameru skaits, stikla rūtojums, izvēlētā krāsa. Protams, vislētāk izmaksās neverams, balta profila logs bez rūtojuma. Katra papildu detaļa palielinās loga cenu. Ir jāpievērš uzmanība vai jau loga konstrukcijas cenā ir iekļauta ziemas vēdināšanas sistēmas, vai to uzstāda par papildu cenu
• Montāžas un demontāžas darbi parasti ir jau fiksētas summas par kvadrātmetru. Ieteikums: ja demontāžas darbus ir iespējam, ka var veikt pasūtīts pats, tad montāžas darbus noteikti vajadzētu uzticēt speciālistiem, jo tikai kvalitatīvi iemontēts logs attaisnos ieguldīto naudu
• Papildmateriālu izmaksās ietilpst iekšējās un ārējās palodzes un aiļu apdare

Pamata riski, kas ietekmē loga kvalitāti un ilgtspēju:

• Logu konstrukcijas neatbilstoša nostiprināšana (montāža)
• Logu konstrukcijas termiskās izplešanās neievērtēšana (tā var būt līdz pat 6mm uz šuvi)
• Šuves ārpuses izolācija netiek veikta, vai veikta neatbilstoši (Ultravioleto staru un lietus ūdens nokļūšana montāžas šuvē un sienu konstrukcijās)
• Šuves iekšpusē izolācija netiek veikta, vai veikta neatbilstoši (iekštelpu gaisa mitruma nokļūšana šuvē – kondensāta, pelējuma veidošanas, slapji siltumizolācijas materiāli nodrošina lielus siltuma zudumus)

Ja tiek veikta logu nomaiņa bez fasādes siltināšanas, tos ailēs vajadzēs iebūvēt, raugoties no fasādes puses, attālumā, kas ir vienlīdzīgs ar vienu trešdaļu no ārsienas biezuma. Piemēram, ja siena ir 30 cm bieza, šis attālums tiek sadalīts trijās daļās, un logu iebūvē 10 cm attālumā no fasādes ārmalas.

Ja ēka tiek veikti fasādes siltināšanas darbi, logus ailā ievieto maksimāli tuvu ārsienas siltināšanas slānim. Siltinot sienas no iekšpuses logu ailsānes parasti tiek izgatavotas no reģipša. Šajā gadījumā ir jāpievērš uzmanība, kā tiek aizpildīta telpa starp ailsānēm un sienu. Tur nedrīkst palikt tukšumi, jo pretējā gadījumā gaiss tur sasils un atdzisīs, veidosies kondensāts, un reģipša loksne samirks un ar laiku sairs.

Palodzes nedrīkst nosegt radiatoru. Maksimālais palodžu izvirzījums ir pus radiatoru nosegšana, lai siltais gaiss plūstu augšup un appūstu loga iekšējo stiklu. Būtu ideāli, ja meistars, kas atnāk uzmērīt logu, tajā pašā laikā novērtētu arī apstākļus, izmērītu gaisa mitrumu un tad, ievērojot iegūto informāciju, ieteiktu klientam, kādu logu izvēlēties.

Montējot logu ailē nevajadzētu izmantot putas jeb putu poliuretānu logu montāžai, jo kā liecina renovēto māju termogrāfijas uzņēmumi, tās visai ātri pārstāj pildīt siltumizolācijas funkcijas – difūzijas ceļā tās piesātinās ar mitrumu, kas krasi pasliktina to siltumizolācijas īpašības. Vēl viena problēma saistītā ar putu izmantošanu ir mainoties gaisa temperatūrai, logs, mainot savus lineāros izmērus, it kā staigā ailā, un ar laiku veidojas mikroplaisas starp siltumizolācijas putām un loga ailu vai profilu, kas nenodrošinās cerēto ēkas energoefektivitāti.

Pareiza montāža paredz izmantot logu montāžas šuvju hermetizēšanas sistēmu. Tā sastāv no divu veidu lentēm, kas paredz putu siltumizolācijas kārtas pa loga perimetru pārklāt - ar tvaika izolācijas lenti no iekšpuses un ar hidroizolācijas lenti – no ārpuses. Katra no tām pilda savu funkciju – iekšējā tvaika izolācijai aiztur siltā gaisa aizplūšanu no telpas caur montāžas šuvi un novērš kondensāta veidošanos izolācijas slānī, bet otra – putu slāņa hidroizolācijai pasargā šo šuvi no atmosfēras mitruma, vienlaikus to ventilējot.

Ar logu siltināšanu tiek saprasta esošo logu vērtņu hermetizēšana jeb blīvēšana. Siltināšanai var izmantot:

• ­Blīvgumijas. Tās ir elastīgas un labi pieguļ logu šķirbām, atverot logu, blīvgumijas ieņem savu sākotnējo formu. Blīvgumiju materiālu neiespaido karsta un auksta gaisa svārstības
• ­Dubultā blīvējuma metodi, kur abiem izmantojamiem materiāliem ir augsta pretošanās spēja ūdens tvaiku iekļūšanai
  • Iekšējā šuve tiek aizblīvēta ar plastisku butila masu
  • Ārējo šuvi aizblīvē ar elastīgu polisulfīdu

Siltināšana ir iespējama tikai koka logiem, jo plastmasas un alumīnija logi ir hermētiskāki un tiem ir mazāki vai pat nekādi siltuma zudumi, lielākajā daļā jauno logu parasti jau ražošanas procesā tiek iestrādātas blīvgumijas.

Ieguvumi no siltinātiem logiem:

• ­Profesionāli noblīvēti logi un durvis ievērojami paaugstina māju un dzīvokļu energotaupību. Pēc noblīvēšanas var pazemināt apkures temperatūru par vienu vai diviem grādiem, līdz ar to izdevumi par telpu apkuri pēc noblīvēšanas samazinās no 10 līdz 30%, atkarībā no logu un durvju stāvokļa, vecuma un konstrukcijas
• ­Blīvēšanas sloksnes aiztur putekļus un izplūdes gāzes
• ­Ievērojami tiek samazināti no ielas un pagalma nākošie trokšņi
• ­Ar noblīvētiem logiem un durvīm iekštelpās var panākt patīkamāku klimatu bez caurvēja

Lai uzlabotu logu siltumnoturību un ilgtspēju ir iespējams veikt šādus pasākumus:

• ­Logu iestiklošana un rāmju remonts
• Horizontālu žalūziju ierīkošana starp stikliem (zviedru tipa logiem), kas aizkavē gaisa konvekciju
• ­Siltumu atstarojošo plēvju uzlīmēšana uz stikliem, kas veicina infrasarkanā starojuma atgriešanos telpā
• ­Plēvju izvietošana rāmjos starp stikliem
• ­Infrasarkanā starojuma reflektoru ierīkošana starp stikliem
• ­Veco koka logu restaurācija, kas sastāv no:
  • Vecās krāsas noņemšana
  • Sēnītes un sapuvušo koka slāņu noņemšana, Sēnīte, kas kaitē kokam, visbiežāk mitinās rūts apakšējā daļā, kur koncentrējas lietus un sniega ūdens
  • Atkārtota krāsošana. Krāsas kārta koku pasargā no mitruma, tādēļ logu krāsai jābūt mitrumizturīgai. Piemēram, alkīda krāsai piemīt gan elasticitāte, gan cietība, tā spēj izturēt gan koksnes piebriešanu, gan saspiešanos, kas deformētu vecās paaudzes krāsas. Nav ieteicams krāsot saules staru uzsildīto virsmu, kā arī pirms vakara rasas - šādos apstākļos krāsa zaudē virkni svarīgu īpašību

Problēmas ar vecajiem koka logiem

­Rāmjos ir izveidojušās spraugas - vecie koka logi ir izsēdējušies vai koka rāmji ir sapuvuši, veidojot līdz pat 2 cm šķirbas starp rāmi un vērtni, kā sekas ir:

• Caurvēja veidošanās ziemā, bet vasarā tos nav iespējams atvērt
• Ielu trokšņu pastiprināta iekļuve mājoklī
• Gaisa pieplūde un izlietotā gaiss aizplūde pa ventilācijas šahtām, nesot līdzi arī siltumu

­Nekvalitatīvi ieliktu logu rezultātā, izveidojušās šķirbas starp sienas konstrukciju un loga rāmi, kā sekas var būt gan iepriekš pieminētās, gan:

• Stipra vēja laikā izkrituši logi
• ­Veciem koka logiem ir nekvalitatīvi stikli, salīdzinot ar mūsdienu uzlabotiem variantiem
• ­Koka logu krāsojums ar laiku lobās nost

­No siltumizolācijas viedokļa veco logu siltuma caurlaidības koeficients (U) parasti vismaz divas reizes pārsniedz būvnormatīvu prasībās uzrādīto.

Problēmas ar PVC logiem, kas uzstādīti līdz 2003. gadam

­Neatbilstība LBN 002-01 prasībām. Speciālistiem vajadzētu apsekot jau no koka uz PVC nomainītos logus, kas izstrādāti līdz 2003. gadam. Jāmaina būtu tā saucamie trīskameru profili. Aktuāls ir arī stikla pakešu jautājums – vai tām ir selektīvais pārklājums, kas nebija obligāts līdz 2003. gadam.

­Gaisa noplūdes. Lai gan ražotāji izveidojuši būvfizikas ziņā mūsdienīgas gaisa noplūžu aizsargbarjeras, praksē tās netiek prasmīgi lietotas, un iemesls ir nekvalitatīvi pakešu logi un to montāža. Pēc pētījuma ar pakešu logiem gaisa caurlaidība veidoja 9 m3/m2h – 10 m3/m2h, kuras cēlonis bija nepareiza logu montāža. Ir konstatēta trīskārt paaugstinātu gaisa caurlaidība (līdz pat 12 m3/m2 stundā) tieši logu noplūžu dēļ. Tādējādi logs kā mūsdienīga aizsargbarjera un energoefektivitāti paaugstinošais būvelements bieži zaudē kvalitāti un nesniedz gaidīto un vēlamo komfortu dzīvojamajā telpā. Paaugstinātā gaisa caurlaidība toties nodrošina pastiprinātu ventilāciju un izcilu iekštelpu gaisa kvalitāti, šajos dzīvokļos neveidojas kondensāts un nevairojas pelējuma sēnītes ārsienās un ārsienu stūros. Tomēr šajā gadījumā tas notiek uz energoefektivititātes un palielinātas apkures maksas rēķina (vidēji 20 – 25 Ls/mēnesī).

­Nekvalitatīva montāža. Putu nekvalitatīva montāžas rezultātā daudzās vietās rēgojas ārpusē putas, un ar laiku tās uzsūc ūdens tvaikus, kļūst brūnas, sabirst un pārtrauc pildīt siltumizolācijas funkciju.

­Kondensāta rašanās. Līdzko mājā tiek iemontēti jaunie logi, kas ir pilnībā noblīvēti, tiek izjaukta dabīgā ventilācijas sistēma, līdz ar to netiek nodrošināta pilnvērtīga gaisa apmaiņu. Saskaņā ar fizikas likumiem siltajam gaisam, kas ir piesātināts ar ūdens molekulām, saskaroties ar auksto loga virsmu, veidojas kondensāts. Tad, ja temperatūra telpā ir +21 °C, bet relatīvais mitrums ir 65%, tad rasošanas punkts būs +14 °C. Tas nozīmē, ja stikla paketes iekšējās virsmas temperatūra būs +14 °C un zemāka, uz tās neizbēgami veidosies kondensāts. No tā var izvairīties, atverot ziemas vēdināšanas sistēmu un tādējādi nodrošinot gaisa cirkulāciju. Tieši tāpēc mājas siltināšanas darbu saraksta sākumā jāiekļauj ēkas ventilācijas sistēmas sakārtošana. Ja nama ventilācijas sistēma nav visai labā stāvoklī, vajadzētu izvēlēties logus, kas nodrošina gaisa apmaiņu mājoklī.

­Pelējums un aizsvīduši logi. Paaugstinātais mitrums ir novērojams daudzos sēriju māju dzīvokļos, kuros ir plastmasas logi. No ārpuses tos var atpazīt pēc aizsvīdušiem stikliem, savukārt šīs parādības galvenās negatīvās sekas ir pelējuma veidošanās uz iekšsienām un logiem. Pelējums ir mitruma un temperatūras radītas sekas, rodoties mitrumam nepietiekamas gaisa apmaiņas un pazeminātas temperatūras rezultātā rodas pelējums un sēnītes.

Ja jumts ir caurs vai bojāts, tas nepilda aizsarg funkcijas, līdz ar to mitrums nokļūst ēkas iekšpusē un var bojāt gan jumta siltumizolācijas materiālu, gan nesošās konstrukcijas, samazinot ēkas ilgtspēju.

Galvenās problēmas jumtu konstrukcijām:

Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" ir noteikta, ka renovējamām ēkām jumtu siltumcaurlaidības koeficients nedrīkst būt lielāks par U < 0,19 W/m²K. 20-50 gadus vecām ēkām pieļaujamais siltumcaurlaidības koeficients var būt no 0,9-1,2 W/m²K. Savukārt prasība pasīvām ēkām ir 0,12 W/m²K.

Lai vecs jumts varētu sasniegt pašreizējās būvnormatīvu prasības jumta siltumizolācijai ir nepieciešami vismaz 25 cm minerālvates vai 15 cm putupolistirola siltinājums. Būtiski ir pievērst uzmanību tvaika izolācijai.

Jumtu problēmas atkarībā no konstruktīvā risinājuma

Ēkas ar savietotiem jumtiem, tas ir bezbēniņu jumts – telpas griesti un jumta segums tiek apvienoti vienā telpu norobežojošā konstrukcijā, siltinājums, plakanā jumta pārsegums, un jumta segums ir savietoti:

Ēkas ar auksto bēniņu jumtiem - jumta konstrukcija atdalīta no pēdējā stāva pārseguma konstrukcijas un ēkas ar mansarda izbūvēm – bēniņu stāvs tiek izbūvēts kā dzīvojamā platība un tiek siltināti bēniņi:

Ēkas ar savietotiem jumtiem ar kritumu uz ēkas vidu ar iekšējo nokrišņu novadīšanas sistēmu, bezbēniņu jumts – telpas griesti un jumta segums tiek apvienoti vienā telpu norobežojošā konstrukcijā) (siltinājums, plakanā jumta pārsegums, un jumta segums ir savietoti) un ēkas ar savietotiem jumtiem ar kritumu uz ēkas ārpusi ar ārējo nokrišņu novadīšanas sistēmu un ēkas ar auksto bēniņu jumtiem jumta konstrukcija atdalīta no pēdējā stāva pārseguma konstrukcijas:

• ­Neatbilstoša siltumpretestība augšējos stāvos
• Seguma novecošanās, "ielāpi"
• Neatbilstoša izbūves kvalitāte
• Trūkumi nokrišņu novadīšanas sistēmās
• Uz jumta ir objekti, kas pirms siltināšanas darbu veikšanas ir jādemontē, kas ir papildus traucējošais un izmaksu sadārdzinošais faktors, piemēram, kabeļi

Katram jumtu tipam ir raksturīgi savi ekspluatācijas režīmi un siltināšanas paņēmieni. Esošai ēkai slīpu jumtu siltina no iekšpuses. Jaunceltnei siltināšana notiek būvniecības laikā, starp konstrukcijām ievietojot siltumizolācijas slāni. Kā siltumizolācijas materiālus jumtu izolēšanā var izmantot keramzītu, minerālvati dažādos veidos - mīkstā, cietā vai granulu, polimēru materiālus, perlītu.

Jumta siltināšanai iespējami divi pamatvarianti – tā sauktais aukstais un siltais jumts:

• ­Aukstajam jumtam siltina tikai bēniņu pārsegumus, izmantot jebkuru siltumizolācijas materiālu, taču ekonomiski pamatotāka ir beramā minerālvate , jo viegli un ātri var aizpildīt visas spraugas
• ­Siltais jumts konstrukcijas ziņa ir līdzīgs koka karkasa ēku sienām (izolācijas materiāls tiek iestrādāts starp spārēm), arī izmantojamie materiāli ir līdzīgi. Ēkas iekšpusē jumta siltumizolācija no gaisa mitruma jāsarga ar tvaika izolācijas plēvi

Jumta siltināšanu visvairāk ietekmē jumta segums:

• ­skārda - obligāti starp vati un skārdu jābūt antikondensāta plēvei
• ­zem ruberoīda nav iespējams uzklāt polimēra materiāls, kas pie atklātas liemas kūst, klājot ruberoīdu

Vēdināšanas sistēmas izveide

Bezbēniņu jumtiem jāveido siltumizolācijas slāņa vēdināšana, ierīkojot pieplūdes un nosūces atvērumus jumta karnīzes daļā, taču vēdināšanas sistēmas uzturēšana pie nelieliem bēniņu augstumiem ir apgrūtinoša.

Jumtiem ar bēniņiem, kuros atrodas siltumapgādes cauruļvadi ir nepieciešama to izolācija. Jumta konstrukcija jānodrošina arī pret kondensāta rašanos uz jumta iekšējām virsmām.

Jumta pieslēgumu vietu atjaunošana

Mainot jumta segumu vai siltinot to ir jānomaina vai jāatjauno pieslēguma vietas pie skursteņiem, jumta lūkām un ventilācijas ievadiem, ja tie ir bojāti vai ar defektiem.

Siltināšanas process:

• Slīps jumts. Ieteicams lietot lokšņu vati. Ir nepieciešams veidot vēdināšanas šķirkārtas, lai vatē neuzkrātos mitrums
• Slīps jumts un augšējie griesti. Uz horizontālās virsmas var klāt ruļļu vati pūšamo eko vati. Obligāti jāklāj tvaika plēve. Uz vertikālās virsmas jāklāj lokšņu vate
• Augšējie griesti jeb bēniņi. Uz horizontālās virsmas klāj ruļļu vati vai arī pūšamo eko vati, papildus piemērojot tvaika plēves ieklāšanu. Lai nebojātu siltinājuma materiālu un tai pat laikā neierobežotu pārvietošanos pa bēniņiem, tiek taisītas laipas, uz kurām klāta grīdas virsma

Visos augstākminētajos jumta veidos nevajadzētu lietot polistirola materiālus uguns nedrošības dēļ, kā arī to ir grūti iestrādāt starp spārēm, kas ir lielākajā gadījumā koks, kas nav precīzi taisns, līdz ar to ir grūti precīzi piegriezt un veidojas spraugas, kas siltināšanai dod 0 efektu.

• Plakanais jumts. Ir nepieciešams slodzes izturīgāks materiāls, piemēram, cietā vate, kas jālieto kopā ar tvaika plēvi. Var klāt arī 2 siltinājuma kārtas vate - plēve - vate, lai novērstu šuvju samitrināšanos. Loksnes jāstiprina ar dībeļiem. Plakanajam jumtam uz betona virsmaz var izmantot arī putuplasta materiālus, jo ugunsdrošība šajā gadījumā vairs nav tik kritiska.

Jāpatur prātā, ka pirms veikt citu ēkas konstrukciju siltināšanu, ir jāsakārto jumts - caurs jumts, kas laidīs cauri mitrumu, bojās gan ēkas konstrukcijas, gan uzlikto siltinājumu samazinot iespējamo siltuma ietaupījumu.

Ārējā notekūdens novadīšanu sistēma, sastāv no teknēm un notekcaurulēm. Bieži vien ārējai notekūdens novadīšanas sistēmai novecojot raksturīgās problēmas:

• ­Teknes korodē (rūsē)
• Var būt deformēti slīpumi
• Tekne var nebūt visā ēkas garumā
• Teknes pieslēgums pie notekas izveidots ar vairākiem līkumiem, tādejādi lielā lietus laikā lietus iet pāri teknei
• Notekcaurule korodē,­ deformēta to ģeometrija (īpaši pie ēkas pamata)
• Notekcaurules norautas
• Notekcaurule nav izveidota ieejas jumtiņa

Lietus ūdens novadīšanai bieži vien tiek izveidota iekšēja notekūdens novadīšanu sistēma, kad nokrišņiem satekot uz jumta vidu tie tiek novadīti pa noteku ēkas iekšpusē, kas parasti ir pieslēgta kanalizācijas tīklam. Novecojot šādai sistēmai var rasties šādas problēmas:

• ­Slikti izbūvēta sistēma, kas nepietiekami savāc notekūdeņus, kā rezultātā tie ilgstoši atrodas uz jumta seguma un bojā to
• Bojātas notekcaurules, kā rezultātā notekūdeņi noplūst uz norobežojošām konstrukcijām

Ja ēkai lietus ūdens novades sistēma nav izbūvēta vispār, lietus ūdens ņetiek novadīts no ēkas konstrukcijām un tādā veidā bojā gan jumtu, gan arī citas norobežojošās konstrukcijas.

Viens no enerģijas taupīšanas pasākumiem ir bezbēniņu savietoto jumtu pārbūve par aukstiem bēniņu divslīpju jumtiem, kas skar jumta konstrukciju nomaiņu. Šādu jumtu ierīkošana ēkām, kuras augstākas par 5 stāviem, pašlaik neatbilst normatīvām prasībām, tāpēc nepieciešams risināt jautājumu par šādas konstrukcijas pieļaušanu arī ēkās līdz 9 stāvu augstumam.

Ņemot vērā lielās izmaksas, kas saistītas ar savienoto jumtu konstrukciju nomaiņu pret divslīpu jumtiem, būtu lietderīgi izvērtēt mansarda izbūvju veidošanas iespējas. Ienākumi no izbūvētās jaunās dzīvojamās platības varētu apmaksāt izdevumus konstrukciju nomaiņai, palielināt ēku apdzīvojamo platību, uzlabot ēku estētisko veidolu, dažādot mikrorajonu "seju". 5 stāvu ēkās mansarda dzīvokļus varētu veidot kā divlīmeņu dzīvokļus ar iekšējām kāpnēm un paaugstinātu komforta līmeni. Mansardu izbūvē ieteicams pielietot jumta logus. Tieši divu līmeņu dzīvokļi ir veiksmīgs risinājums jumta siltināšanā, nesarežģījot ēku konstruktīvo risinājumu.

Ventilācijas sistēma

Ventilācija ir gaisa cirkulācija ēkā, starp ēku un ārieni. Primārā ventilācijas funkcija ir nodrošināt vēlamo iekštelpu gaisa kvalitāti un termālo komfortu. Ventilācijas tehnoloģiju un gaisa kondicionēšanas sistēmu uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju labsajūtu, kas, protams, ilgtermiņā palīdz uzturēt labu veselību un augstu produktivitāti.

Katrai ēkas telpai ir nepieciešams zināt, kādēļ to ir jāventilē. Vēdinātās telpās tiek nodrošināta vide, kurā iedzīvotāji jūtas labi un veseli, tiem ir paaugstinātas darba spējas un reakcija.

Ēkas ventilācijas risinājumu izvēlē komfortam ir jābūt noteicošajam faktoram. Tātad galvenie ventilācijas uzdevumi ēkā iedzīvotāju komforta nodrošināšanai var būt šādi:

• Skābekļa piegāde
• Oglekļa dioksīda izvadīšana
• Mitruma kontrole iedzīvotāju komfortam
• Gaisa ātruma kontrole iedzīvotāju komfortam
• Smaku izvadīšana
• Mikroorganismu, baktēriju, pelējuma un citu sēnīšu izvadīšana
• Siltuma izvadīšana
• Ūdens tvaika izvadīšana, lai novērtu kondensāciju
• Tabakas dūmu daļiņu un putekļu izvadīšana
• Organisko izgarojumu (iztvaikojumu) no tīrīšanas līdzekļiem, mēbelēm un celtniecības produktiem izvadīšana
• Degšanas produktu, kas radušies ēdiena gatavošanas procesā un no apkures, izvadīšana
• Ozona gāzes, kas veidojusies no kopēšanas aparātiem un lāzerprinteriem, izvadīšana
• Metāna gāzes un augsnes trūdēšanas produktu izvadīšana

‘Vecais’ gaiss, kas tiek nomainīts, bieži ir sasilis un, lai nezaudētu enerģiju, var atgriezt izvadāmā gaisa siltumu. Citi apskatāmie faktori ventilācijas nodrošināšanā ir:

• Uguns kontrole
• Troksnis no sistēmas
• Enerģijas taupīšana

Šīm sistēmām pilnībā vajadzētu atbilst tehnikas attīstības līmenim. Laikā, kad siltuma iekārtas ēkā uztur tikai siltuma režīmus, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas spēj izpildīt daudz plašākus gaisa kvalitātes uzdevumus, ietekmējot ne tikai telpu temperatūru, bet arī gaisa mitrumu un tīrību. Būtībā ventilācijas sistēma ir nepieciešama, lai no ēkas novadītu gaisu, kas piesātināts ar mitrumu un satur kaitīgas vielas un smaržas.

Kā visām līdzīgām sistēmām, ar ventilāciju saistīto tehniskas dabas jautājumu atrisināšanai eksistē daudz dažādu iespēju. Tikai attiecīgais risinājums konkrētai problēmai dos gaidīto rezultātu – ekonomiska, ekoloģiski tīra, energotaupoša veida būvniecība. Tādēļ visu inženierkomunikāciju sistēmu ierīkošana ēkās un būvējamā objekta arhitektoniskie celtniecības risinājumi ir jāapskata kompleksi, cieši savstarpēji sadarbojoties darba grupai.

Iekštelpu klimata un komforta prasības dzīvojamās ēkās

Iekštelpu klimata kvalitāte ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas. Iekštelpu gaisa kvalitāti ietekmē šādi faktori:

• Telpas mikroklimats - telpas gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums
• Ārējā gaisa piesārņojums – satiksmes izplūdes gāzes, rūpniecības emisijas, izplūdes no katlumāju dūmeņiem u.c.
• Iekštelpu piesārņotāji – gāzes pavardi, kamīni, telpu apdares materiāli, mēbeles u.c.
• Piesārņojums, ko rada cilvēka uzturēšanās un darbība – smēķēšana, sadzīves ķīmijas produktu un kosmētikas lietošana, ēdiena gatavošana, telpu uzkopšana
• Bioloģiskais piesārņojums - mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnes, mājdzīvnieku spalvas un izdalījumi, infekcijas slimību ierosinātāji u.c.

Latvijā ir noteiktas vispārīgās prasības, kādas jāievēro, projektējot un ierīkojot jaunbūvējamo, renovējamo un rekonstruējamo dzīvojamo un publisko ēku apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas dzīvojamās un publiskajās ēkās, kas reglamentētas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos nr.534 spēkā esošiem no 2004.gada 1.janvāra „Noteikumos par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija".

Par gaisa kvalitāti būvnormatīvā netiek daudz runāts. Vienīgā prasībā, kas raksturota ar noteiktu lielumu ir par svaiga gaisa padeves absolūto minimumu uz cilvēku, ja cilvēks ir vienīgais telpas gaisa piesārņotājs. Šis minimums ir noteikts 15 m3/h uz cilvēku. Būvnormatīvā dota atsauce uz standartu LVS EN ISO 7730, kurš nosaka gaisa kvalitāti un vēlamos parametrus attiecīgajās telpās. Vispārīgās prasības nosaka, ka svaigā gaisa padeve jāsabalansē ar piesārņotā gaisa daudzumu, kas tiek izvadīts no telpām, ņemot vērā vēlamo spiediena starpību starp vairāk un mazāk piesārņotām telpām vai telpas zonām, kā arī nosaka, ka gaisam jāplūst no tīrāka gaisa telpām, uz telpām, kurās gaiss ir piesārņotāks.
Apskatot literatūru, tika atrasta dažāda informācija. Piemēram, vienā no Latvijas grāmatām tika minēts, ka privātmājās ventilācijai jāsasniedz 0,5 apmaiņas stundā, t. i., gaisam visā mājā jāapmainās katru otro stundu.

Piemēram, Lielbritānijā ēku telpu attiecīgās ventilācijas prasības tiek noteiktas vairākos avotos, tādos kā būvniecības normatīvs. Dzīvojamām telpām šajā normatīvā noteikta ventilācija ar apmaiņas kārtu 1 h-1.

Tehnoloģiskie paņēmieni

Ventilācijas sistēmas izvēlē un veidošanā ēkā ir jāņem vērā vairāki faktori:

• Gaisa daudzums
• Gaisa kustība
• Gaisa sadalījums
• Filtrācija
• Temperatūras izmaiņas
• Mitruma izmaiņas
• Enerģijas taupīšana
• Reakcija un kontrole

Kā populārākās sistēmas, ko izmanto, lai kontrolētu dažus vai visus no iepriekšminētajiem faktoriem, aplūko divus vispārējus veidus – dabīgo ventilāciju un mehānisko ventilāciju.

Dabīgā ventilācijas sistēma

Kā gaiss pārvietojas bez ventilatora palīdzības? Gaiss pārvietojas ļoti viegli un vienmēr spiediena novirzes - gradienta dēļ.

Darbības princips

Dabīgajā ventilācijas sistēmā ir mērķis iegūt spiediena gradientu. To var panākt divos veidos:

• Izmantojot vēja radītās spiediena atšķirības apkārt ēkai
• Izmantojot spiediena atšķirības, kas izveidojušās ēkas iekšienē spiediena svārstību dēļ. Siltajam gaisam ir mazāks blīvums nekā aukstajam, tādēļ spiediena svārstības, kas liek siltajam gaisam pacelties, vienlaicīgi liek aukstajam gaisam krist

Silto iekštelpu gaisu aizstāj aukstais āra gaiss, kas iekļūst mājā pa ventiļiem un neblīvām vietām mājas fasādē. Šādā sistēmā aizplūstošā gaisa daudzums ir ļoti nevienāds. Ziemā, kad iekštelpu un āra temperatūra ir stipri atšķirīga, ventilācija ir lielāka, bet siltajos gadalaikos notiek mazāka gaisa apmaiņa, ko parasti kompensē vasarās telpas vēdinot pa atvērtu logu.

Pareizas ventilācijas projektēšanā sastopami daudzi izaicinājumi, ieskaitot vēja virzienu un ātrumu mainīgumu, bet, ja tiek uzmanīgi aplūkots un izprasts, var gūt panākumus ēkas iekšējā klimata nodrošināšanā ilgākam laika posmam.

Floridas Universitātes materiālos ir minēti vērā ņemami nosacījumi dabīgās ventilācijas sistēmas veidošanai ēkā:

• Atveramu logu uzstādīšana
• Ēkas izvietojums attiecībā pret debess pusēm
• Ainavas elementu izmantošana
• Pareiza logu izvietojuma un izmēra izvēle šķērsventilācijai
• Iekšējo ventilācijas barjeru (t.i. sienu) samazināšana
• Ja šķērsventilācija nav iespējama, izmantot sienas “spārnu”

Dabīgās ventilācijas sistēmas biežāk izmantotie risinājumi

Šķērsventilācija. Ēkas logu izvietojums un izmēri sevišķi svarīgi, kad ir sagaidāms dzesēšanas efekts no šķērsventilācijas. Svarīgi izvietot gaisa ieplūdes vietas tik zemu, cik tas ir pieļaujams, lai nodrošinātu gaisa plūsmu apdzīvotības laikā. Ventilācija ir efektīva neliela plānojuma ēkām. Būtiski ir logus izvietot uz pretējām sienām, lai tiktu nodrošināta šķērsventilācija.

Sienas „spārnu” izmantošana. Ja tiešā šķērsventilācija izrādās neiespējama vai nepraktiska, var tikt izmantoti „spārni”. Sienu „spārnus” ievieš, kad siena ir pietiekami gara un uz tās var izvietot divus logus, kas atveras vienādos intervālos. Sienas „spārns” ir siena, kas veidojas starp diviem logiem, kas izvietoti sienā pret vēju. „Spārna” radītās spiedienu atšķirības paātrinās dabīgās ventilācijas plūsmu caur ēku.

Dabīgā ventilācija, vējš un ainava

Lai mājā būtu laba dabīgā ventilācija, sākotnēji ir nepieciešams nodefinēt attiecības ar vēju, ir nepieciešams izprast vietas reģionālo un vietējo klimatu, vietas un ēku veidu un vidi. Vissvarīgākais, protams, apzināt ēkas iedzīvotājus un to komforta prasības.

Kā vislabāk izvēlēties ēkas izvietojumu? Kā labiekārtot ēku ainavā un vējā? Pirmais solis ir uzmanīgi izvēlēties vēju. Katram pasaules reģionam un vietai ir raksturīgi savi vēji.

Ventilācijas sistēmas projektētājam ir jābūt skaidrai idejai par esošajiem vējiem katrā vietā un apgabalā, kurus viņš izmantos, lai sildītu vai dzesētu ēku un kurus izslēgs kā pārāk karstus vai aukstus. Izvēli vieglāku padara, iespēja izmantot vēja rozi, kas parāda cik daudz vējš pūš no dažādiem virzieniem katrā mēnesī vai gadā. Vēja īpašības var noteikt apskatot vietas ģeogrāfiju un aptaujāt vietējos būvniekus par apkārtējās vietas vējiem.

Biežāk sastopamās problēmas dabīgajā ventilācijas sistēmā:

• ­Aizsērējušas ventilācijas šahtas
• ­Nepietiekama spēja nodrošināt vēlamo komfortu

Priekšrocības:

• ­Lētāka izbūvē un nav lielas ekspluatācijas izmaksas
• Drošāka, jo netiek lietotas elektroiekārtas un kustīgas aparātu mehāniskās detaļas
• Nerada troksni

Trūkumi:

• Efektivitāte atkarīga no ārējiem faktoriem – gaisa temperatūras, vēja virziena un ātruma utt.
• ­Sistēma nav regulējama un ar to palīdzību nevar atrisināt daudzas komplicētas un specifiskas telpu ventilācijas problēmas
   

Jāievēro, ka tā kā lielākajai daļai Latvijā būvēto daudzdzīvokļu ēkās ir dabīgā ventilācijas sistēma, veicot energoefektivitātes pasākumus, tādus kā logu un durvju blīvēšanu vai nomaiņu, jāpievērš pastiprināta vērība telpu regulārai vēdināšanai, lai nodrošinātu komfortablus iekštelpu apstākļus un izvedītu no telpām lieko mitrumu.

Mehāniskā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas

Salīdzinājumā ar dabisko ventilāciju mehāniskajai ventilācijai ir dažas priekšrocības:

• Lielāks (praktiski neierobežots) darbības rādiuss
• Ražīgums nav atkarīgs no meteoroloģiskiem apstākļiem
• Var mainīt pieplūdes gaisa parametrus, organizēt gaisa pieplūdi un noplūdi konkrētās vietās
• Attīrīt gaisu pirms izvadīšanas atmosfērā vai telpā

Pie trūkumiem jāatzīmē, ka:

• Skaņas izolācijas nepieciešamība tādēļ, ka palielinās gaisa ātrums kanālos
• Nepieciešamība patērēt enerģiju gaisa pārvietošanai

Lai pareizi izvēlētos sistēmas iekārtas, ir nepieciešams zināt galvenokārt – gaisa apmaiņas biežumu, siltuma un dzesēšanas jaudu, spiediena starpību (šis parametrs kopumā ir svarīgs, lai noteiktu gaisa kanālu izmērus un izvēlētos ventilatorus).

Mehāniskā ventilācija ir vairāk piemērota dziļa plānojuma ēkām, kurās dabīgā ventilācija ir diezgan sarežģīta.

Mehāniskās ventilācijas sistēmās gaisa pārvietošanai lieto ventilatorus. Vienkārša pieplūdes vai noplūdes mehāniskā sistēma nodrošina gaisa kustību, taču tās kontrole ir ierobežota. Pilnīga sistēma, ar kanālu izmantošanu, sniedz labāku gaisa kontroli un parasti paredz iespēju nepieciešamības gadījumā sasildīt gaisu.

Ventilācijas sistēmām āra gaisa ņemšanas ailas jāizvieto tā, lai ventilācijas sistēmā nonāktu pēc iespējas mazāk putekļu un ziemā tās netiktu aizputinātas ar sniegu. Pēc LBN prasībām, ja nav citu nosacījumu, āra gaisa ņemšanas ailas ierīko ne zemāk kā divu metru augstumā no zemes virsmas. Āra gaisa ņemšanas ailas var ierīkot zemāk, ja veikti pasākumi, kas nepieļauj putekļu iesūkšanu un sniega aizputinājumus. Ja āra gaisa ņemšanas vieta atrodas intensīvas transporta kustības zonā, ieteicams āra gaisu ņemt ēkas jumta līmenī, ievērojot jumta sakaršanu vasarā. Āra gaisa ņemšanas ailas attālina no piesārņotā gaisa izvades vietām horizontālā un vertikālā plaknē tā, lai nenotiktu izvadītā gaisa pārplūšana uz āra gaisa ņemšanas vietu, īpaši, ja nav pieļaujama recirkulācija. Āra gaisu iesūkšanas vieta jāizvēlas tā, lai neļautu iekļūt šahtā nokrišņiem un putniem. Gaisa ātrums gaisa vados dzīvojamās, sabiedriskajās un administratīvajās ēkās parasti ir no 4 m/s līdz 8 m/s. Nepieciešamos gaisa vadu šķērsgriezuma laukumus aprēķina tā, lai katrai pieplūdes vai noplūdes restītei plūstu cauri projektā paredzētais gaisa daudzums. Mehānisko ventilācijas sistēmu garums praktiski nav ierobežots. Jo garāka ir sistēma, jo lielāka tās aerodinamiskā pretestība un lielāka ventilatora patērētā jauda tās pārvarēšanai.

Gaisa kondicionēšanas iekārtas

Gaisa kondicionēšanas iekārtas mērķis ir sagatavot un uzturēt nemainīgu projektēto iekšējo gaisa vidi, neatkarīgi no ārējo gaisa apstākļu svārstībām. Tādēļ iekārta ir spējīga sasildīt un atdzesēt gaisu, mitrināt un sausināt gaisu un automātiski reaģēt uz ārgaisa maiņām.

Ūdens aizvākšana no gaisa, lai samazinātu mitrumu, parasti tiek sasniegta ar gaisa atdzesēšanu atdzesēšanas iekārtā un tad tā atkārtotu pārkarsēšanu pirms padošanas sadales sistēmā. Svarīga iezīme šīm sistēmām ir liels enerģijas patēriņš.

Mehāniskās ventilācijas tehnoloģiskiem risinājumi

Pieplūdes ventilācija tiek izmantota svaiga gaisa padevei ēkā. Šāda veida ventilācija paredz iespēju filtrēt svaigu gaisu, uzsildīt, ja tas ir auksts un padot to tālāk gaisa sadalei ēkā.

Noplūdes ventilāciju visbiežāk izmanto, lai sasniegtu pieplūstošā un noplūstošā gaisa daudzuma līdzsvaru ēkā. Vietējā noplūdes ventilācija lokalizē kaitīgos izdalījumus, lietojot kapes, aizkarus, velkmes skapjus, apvalkus un borta nosūces.

Pieplūdes – noplūdes ventilācijas sistēmas administrācijas, ofisu un dzīvojamās ēkās ir efektīvas ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu sanitāri higiēniskās prasības, bet arī, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu no apkures sistēmas, izmantojot siltuma atgriešanu. Siltums, kas tiek iznests ar gaisu no ēkas, var tikt izmantots, lai sasildītu pieplūdes gaisu siltummaiņos – rekuperatoros.

Siltuma atguves iekārtas

Siltuma rekuperācija jeb siltuma atgriešana ir process, kura gaitā siltums tiek absorbēts no izplūstošā gaisa un nodots ieplūstošajam, kas tiek uzsildīts. Process rekuperācijas siltummainī norisinās tā, lai atdalāmais un svaigais gaiss būtu maksimāli nošķirti, lai novērstu to sajaukšanos.

Siltuma atguves iekārtas tiek izmantotas, lai pārvietotu siltumu no aizplūstošā gaisa uz ieplūstošo gaisu ēkā. Siltummaiņus pēc plūsmas organizācijas var iedalīt trijos tipos – paralēlās plūsmas, šķersplūsmas un pretplūsmas agregātos. Paralēlās plūsmas siltummainī abas plūsmas tiek organizētas paralēli viena virzienā, šķersplūsmas - pretējā – perpendikulārā virzienā, pretplūsmas – pretējā - paralēlā virzienā. Kopumā pretējo plūsmu siltummaiņu efektivitāte ir augstāka.

Pretplūsmas siltuma atguves aparātu alternatīvas:

Siltuma atdeve notiek tā, ka siltummainī siltais telpu gaiss un aukstais āra gaiss plūst pa atšķirīgām plāksnes pusēm, kas sabūvētas kopā vienotā paketē. Izplūstošais un ieplūstošais gaiss virzās gar daudzām metāla, parasti alumīnija, plāksnēm, kas labi vada siltumu. Savā starpā izplūstošais un ieplūstošais gaiss nekontaktē, kas ir ievērojama šādu iekārtu priekšrocība. Kustīgo daļu šādā siltummainī nav. Parasti šāda pretplūsmas plākšņu siltummaiņa efektivitāte ir 40–65%.

Priekšrocības: gaisa plūsmas tiek organizētas atsevišķi, salīdzinoši mazākas izmaksas nekā citiem siltummaiņiem.

Trūkumi - lielāki izmēri salīdzinājumā ar rotora iekārtām, kā arī mazāka efektivitāte.

Šajā iekārtā tiek izmantota rotējoša plāksne, kas ir pārklāta ar metāla foliju. lai pārnestu siltumu no vienas plūsmas uz otru. Siltais gaiss plūst cauri vienai plāksnes pusei un sasilda šūnveida kanāliņus. Tad plāksne rotējot veic puspagriezienu un aukstais āra gaiss ieplūst pa iepriekš sasildītajiem kanāliņiem. Šādām iekārtām ir iespējama kontrole ar rotācijas ātruma variēšanu, piegādes un noplūdes kanāliem jābūt blakus. Siltummaiņa efektivitāte ir salīdzinošai augstāka 75-85%.

Priekšrocības: augsta efektivitāte, nelieli izmēri.

Trūkumi: salīdzinoši sarežģīta apkope, iespēja gaisam sajaukties, līdz ar to nav īsti piemērojams būvēm, kurām ir stingi noteikti iekštelpu gaisa parametri, piemēram, operāciju zālēs.

Būvpamatne

Ēkas robežās būvpamatnei vēlams būt viendabīgai. Vāja vai neviendabīga būvpamatne (piem., viegli saspiežama grunts vienā ēkas daļā un smilts otrā daļā) sekmē nevienmērīgu ēkas sēšanos, kas izraisa plaisu rašanos tās pamatos un sienās. Visbiežāk nevienmērīgu ēkas sēšanos izraisa tās atrašanās vienlaikus gan uz labas nestspējas dabiskas grunts, gan uz uzbērtas grunts, vai arī uz labas nestspējas grunts ar vājas grunts (piemēram, kūdras) ieslēgumiem.

Plaisas ēkas pamatos un sienās var rasties arī tad, ja būvpamatne tiek izskalota.

Pamati

Pamati var būt:

• Stabveida
• Lentveida

Pamatu deformācija:

Ja pamati iebūvēti par seklu, ekspluatācijas laikā grunts kūkumošanās dēļ ēkas sienās var rasties plaisas, bet ja pamati iebūvēti par dziļu, tā ir nelietderīga tiek izmantoti būvmateriāli un darbaspēks.

Jebkura grunts satur kapilāro mitrumu, kas iekļūst ēkas pamatos un pakāpeniski tos samitrina. Ja starp pamatiem un sienu nav izveidota hidroizolācija, mitrums no pamatiem samitrina arī sienas apakšdaļu līdz pat logam un vēl augstāk. Mitras sienas ir stipri aukstākas par sausām sienām, tās sāk pelēt, no tām atlobās tapetes, arī grīda gar šādām sienām kļūst mitra, un tai rodas labvēlīgi apstākļi trupēšanai

Pamati atkarībā no materiālu veida:

• ­Dzelzbetona/ betona
• ­Laukakmeņiem
• ­Stiegrbetona elementi, kas kopā monolizēti ar stiegrotu betonu. Pārseguma galvenie nesošie elementi ir T veida stiegrbetona sijas. Sijas montētas uz silikāta ķieģeļu mūra (tā kā ēka tiek ekspluatēta, mūris siju balsta vietās netika atklāts, tādejādi nav zināms vai zem sijām ir stiegrbetona josla vai spilvens). Vieta starp sijām aizpildīta ar betonu, kas stiegrots ar standarta metāla sietu. Iebetonējumi ieklāti starp siju plauktiem, balstoties uz tiem.

Pamatu vājās vietas:

• Sijas dažādās vietās konstatētas ar atšķirīgiem izmēriem
• Starpstāvu pārsegumi, siju vietās ar nelielām plaisām, kas norāda, ka ēkā notiek kustības – pamatnes nevienmērīga sēšanās

Pamatu apmale

Pamatu apmale ir pamatiem veidota pēda no monolīta betona. Tā var būt no betona vai betona plāksnēm. Pamatne, ja ir pakļauta pastiprinātai virsūdens ietekmei, atmiekšķē un rada nosēdumus, tādejādi plaisājušās sienas visos ēkas stāvos. Pastiprināta pamatnes mitrināšana varēja rasties tuvu ēkai esošās bojātās lietus ūdens kanalizācijas nekontrolētais izplūdei gruntī.

Pārsegumi

Pārsegumi var būt veidoti no betona un dzelzbetona. Pārsegumi atkarībā no konstrukciju veida var būt:

• Grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem
• Aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts
• Pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (caurbrauktuves)

Tehnoloģiskie risinājumi

Tā kā grīdas uz grunts atrodas tiešā saskarē ar zemi, ir pakļautas ievērojamām slodzēm, siltumizolācijas materiāliem jābūt apveltītam ar augstu slodzes pretestību un minimālu deformēšanās iespēju. Šādas īpašības piemīt ekstrudētiem putupolistirēna materiāliem, kā arī grīdu siltināšanai paredzētai minerālvatei.