Zaļais publiskais iepirkums

Zaļais publiskais iepirkums ir vides nosacījumu izmantošana valsts, pašvaldību un privātuzņēmumu iepirkumā. Organizācija (uzņēmums, pašvaldība), kas realizē zaļa iepirkuma principus, var ievērojami samazināt izmantotu produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi, vienlaikus radot sabiedrībai piemēru, kas ilgāka laika veicina videi draudzīgu preču dizainu un samazina videi draudzīgu preču cenas.
Zaļais publiskais iepirkums ir sistemātiska vides (arī sociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams:

• samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece (vai pakalpojums) atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana – lietošana – pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšana atkritumu izgāztuvē);
• veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrā iestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākus darba apstākļus, piemēram, būvniecībā, vai nodrošināt jaunbūves pieejamību invalīdiem;
• panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vai pakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādi samazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek izdarīts preces aprites cikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arī ekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) un galarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.

Katru gadu valsts un pašvaldību iestādes iepērk daudz dažādu preču un pakalpojumu. Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka katru gadu ES dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērējušas vidēji 16% no iekšzemes kopprodukta (Latvijā – ap 17% 2007. gadā). Šāda ietekme uz preču un pakalpojumu tirgu ir pietiekoši liela, lai ne tikai sasniegtu noteiktus vides, finansiālus vai sociālus uzlabojumus, bet arī panāktu videi draudzīgu preču un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu šajā tirgū, tādēļ zaļais publiskais iepirkums pamazām kļuvis par vienu no ES vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās kļūst prioritārs uzdevums arī Latvijā.

ES dalībvalstīs iepirkumu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada veido divas publiskā iepirkuma direktīvas, kas paredz vides nosacījumu iekļaušanu iepirkuma procedūrās, ja iepirkums pārsniedz noteiktu robežlielumu (slieksni):

• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;
• Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. 

Minēto direktīvu prasības iestrādātas dalībvalstu nacionālajos likumos. Latvijā to nosaka attiecīgi Publisko iepirkumu likums un likums "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām".

Ar direktīvu 2004/18/EK un 2004/17/EK pieņemšanu radīts tiesiskais pamats "zaļā iepirkuma" organizēšanai. Atbilstoši publiskā iepirkuma direktīvām un, attiecīgi arī Publisko iepirkumu likumam un likumam "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkumos izvirzīt vides prasības piegādātāju spējām, iekļaut tās iepirkuma priekšmetu tehniskajās specifikācijās, tostarp izmatojot attiecīgus standartus un ekomarķējumus, kā arī iekļaut vides un energoefektivitātes faktorus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos.

Eiropas Komisijas mājas lapā ir pieejama Videi draudzīga valsts iepirkuma rokasgrāmata, kas sniedz praktiskus padomus zaļā publiskā iepirkuma organizēšanai.

Latvijā zaļais iepirkums līdz šim nav bijis populārs: tikai 20% no visiem iepirkumiem 2006. gadā reģistrēta vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu dokumentācijā. Vadošajās ES dalībvalstīs (Austrija, Dānija, Nīderlande, Lielbritānija, Somija, Vācija, Zviedrija) šis rādītājs sasniedz 50-70%.

Lai gan kopš 2004. gada, kad tika pieņemtas ES publisko iepirkumu direktīvas, veikti dažādi pasākumi zaļā publiskā iepirkuma popularizēšanai, tomēr joprojām pastāv virkne specifisku barjeru, kas līdz šim kavējušas ZPI izplatību Latvijā (informatīvas, ekonomiskas, tehniskas un organizatoriskas barjeras).

Atbilstoši Valdības rīcības plānā iekļautajiem uzdevumiem un, lai mazinātu iepriekšminētās informatīvās barjeras, Vides ministrijas vadībā 2008. gada laikā izstrādāti:

1) "Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās" 

Minētie ieteikumi sastāv no 3 sadaļām: Zaļā publiskās iepirkuma ieviešanas stratēģijas, normatīvā ietvara un vides kritērijiem sešām preču un pakalpojumu grupām (biroja papīrs; tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi; biroja aprīkojums; autotransports; biroja mēbeles; pārtikas preces un ēdināšanas pakalpojumi). Katrā sadaļā skārtas problēmas, ar kurām parasti sastopas publisko iepirkumu veicēji valsts un pašvaldību institūcijās, un parādīti iespējamie risinājumi zaļā publiskās iepirkuma veicināšanai.

2) "Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai" 

Būvniecībai – ļoti komplicētai preču un pakalpojumu grupai, izstrādāti ieteikumi, kas domāti būvdarbu iepirkumiem, tai skaitā ar būvdarbiem saistītajiem pakalpojumiem. Tie attiecas uz projektēšanas, būvdarbu, būvju ekspluatācijas un nojaukšanas posmu. Katrā no šiem posmiem tiek apskatītas iespējas ietvert vides kritērijus. Kritēriji attiecas uz enerģijas patēriņu, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem un izstrādājumiem, atkritumu saimniecību un ūdens saimniecību, kā arī citiem aspektiem, kas saistīti ar būvniecības ietekmi uz vidi, arhitektu pieredzi, uzraudzību un lietotāja aspektus ieskaitot.

Abu ieteikumu izstrādē izmantotas Eiropas Komisijas zaļā publiskās iepirkuma rekomendācijas un vadlīnijas, Starptautiskās Pašvaldību vides aizsardzības padomes (ICLEI) ilgtspējīgā iepirkuma ieteikumi, citu ES dalībvalstu labākās prakses piemēri, kā arī Vides ministrijas zaļā publiskās iepirkuma pilotprojekta rezultāti.

Par paveikto darbu sagatavots Informatīvais ziņojums, kas apstiprināts Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra sēdē. Saskaņā ar sēdes protokollēmumu (Prot.Nr.94, 92.§), Vides ministrija nodrošinās regulāru ieteikumos ietvertās informācijas atjaunošanu un papildināšanu, kā arī organizēs informatīvus pasākumus ieteikumu popularizēšanai.

Ekomarķējums

Viens no ekomarķējumiem, ko iespējams pielietot zaļā iepirkuma organizēšanā, ir Eiropas ekomarķējums – ekopuķīte. Eiropas ekomarķējums ir Eiropas Savienības oficiālais marķējums, kas norāda, ka, salīdzinot ar standarta produkciju, prece, kas ieguvusi šo marķējumu, ir videi draudzīgāka visā tās dzīves cikla laikā. Tādējādi šis marķējums ir ļoti noderīgs mūsdienīgu vides kritēriju avots, kas ir izmantojami publisko institūciju iepirkumiem.

Vairāk informācijas par to, kā Eiropas ekomarķējums var atvieglot zaļā publiskā iepirkuma procedūru: http://ec.europa.eu/ecolabel

Eiropas ekomarķējuma kompetentā iestāde Latvijā ir Vides pārraudzības valsts birojs. Vairāk informācijas par ekomarķējuma piešķiršanas kārtību un komersantiem Latvijā, kas jau ir saņēmuši ekomarķējumu: http://www.vpvb.gov.lv/lv/ekomarkejums/kriteriji

Šeit var iepazīties ar Eiropas ekomarķējuma katalogu: http://www.eco-label.com/latvian/

Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās

Ieteikumi zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās sastāv no 3 neatkarīgām sadaļām: katrā no tām skārtas problēmas, ar kurām parasti sastopas publisko iepirkumu veicēji valsts un pašvaldību institūcijās, un parādīti iespējamie risinājumi  zaļā publiskās iepirkuma veicināšanai. Ieteikumus noslēdz pielikumu sadaļa ar potenciālajam lietotājam nepieciešamu informāciju.

• Zaļā publiskā iepirkuma ieviešanas stratēģija domāta  zaļā publiskās iepirkuma politiskā un administratīvā atbalsta stiprināšanai konkrētā valsts vai pašvaldību iestādē, un šīs ieteikumu sadaļas mērķgrupa galvenokārt ir politiķi un iestāžu vadība. Vadlīniju veidā tiek parādīts, kāpēc iestādei jāveido sava  zaļā publiskās iepirkuma stratēģija un kā izstrādāt rīcības plānu pakāpeniskai  zaļā publiskās iepirkuma ieviešanai iestādes iepirkumu procesā.
• Normatīvais ietvars: prasības un iespējas izskaidro juridiski tiesiskās nianses, un tas vienlīdz attiecināms kā uz stratēģisko, tā praktiskās rīcības līmeni. Šajā sadaļā piemēru veidā parādīts, kā un kur integrēt vides nosacījumus publiskajā iepirkumā, lai nepārkāptu un tajā pašā laikā pilnībā respektētu kā attiecīgās ES direktīvas (2004/17/EK un 2004/18/EK), tā nacionālās likumdošanas prasības (likums “Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” un Publisko iepirkumu likums). Vadlīnijas aptver visas iepirkuma procesa stadijas un izskaidro, kā labāk tajās iekļaut vides nosacījumus.
• Vides kritēriji prioritārām preču / pakalpojumu grupām apskata konkrētus vides nosacījumus, kuri praktiski izmantojami sešām preču un pakalpojumu grupām, un tas galvenokārt domāts par iepirkumu atbildīgajām amatpersonām. Konkrētās preču un pakalpojumu grupas ir šādas:
  • biroja papīrs un iespieddarbi
  • tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi
  • biroja aprīkojums
  • autotransports
  • biroja mēbeles
  • pārtika un ēdināšanas pakalpojumi

Katrai šeit apskatītajai preču un pakalpojumu grupai pielietojamie vides nosacījumi tiek pasniegti divos līmeņos:

• pamatlīmenī (pamatkritēriji);
• paplašinātā līmenī (izvērstie kritēriji).

Pamatlīmeņa  zaļā publiskās iepirkuma kritēriji (pamatkritēriji) attiecas uz visbūtiskāko ietekmi uz vidi un kritēriji ir izveidoti tā, lai tos varētu izmantot ar minimālām papildus atbilstības pārbaudēm un bez ievērojama izmaksu pieauguma. Pamatlīmeņa kritēriji ir veidoti tā, lai tos varētu izmantot jebkurš pasūtītājs bez būtiskas konsultēšanās ar ekspertiem.

Paplašinātā līmeņa  zaļā publiskās iepirkuma kritēriji (izvērstie kritēriji) ir paredzēti tiem pasūtītājiem, kas cenšas iepirkt videi visdraudzīgākās preces, kuras pieejamas tirgū, un šie kritēriji var prasīt papildus administratīvās procedūras un papildus izmaksas salīdzinājumā ar citām precēm, kas pilda to pašu funkciju.

Kritērijiem ir dažādi varianti, kas ļaus izvēlēties jums vispiemērotāko (tie nav jāizmanto visi vienlaicīgi). Tāpat vajadzības gadījumā jūs atradīsiet arī speciālus norādījumus (padomus ieviešanai), kā kritēriji jāpielieto.

Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai

Šie ieteikumi domāti būvdarbu iepirkumiem, tai skaitā ar būvdarbiem saistītajiem pakalpojumiem. Tie attiecas uz projektēšanas, būvdarbu, būvju ekspluatācijas un nojaukšanas posmu. Katrā no šiem posmiem tiek apskatītas iespējas ietvert vides kritērijus. Kritēriji attiecas uz enerģijas patēriņu, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu, būvniecībā izmantotajiem materiāliem un izstrādājumiem, atkritumu saimniecību un ūdens saimniecību, kā arī citiem aspektiem, kas saistīti ar būvniecības ietekmi uz vidi, arhitektu pieredzi, uzraudzību un lietotāja aspektus ieskaitot.

end faq